FOTO. Pētījums: Mikroplastmasa, kas atklāta mākoņos, varētu vēl vairāk saasināt klimata pārmaiņas 40
Mākoņos ir atklāta mikroplastmasa, un zinātnieki apgalvo, ka tā varētu veicināt klimata pārmaiņas, ziņots “Euronews“.
Viņu pētījums, kas publicēts žurnālā “Environmental Chemical Letters”, ir vēl viens pierādījums, kas apliecina, ka plastmasas piesārņojums ir iefiltrējies lielākajā daļā Zemes ekosistēmu. Plastmasas fragmenti, kas ir sezama sēkliņas lielumā, ir atrasti pat cilvēka ķermenī, tostarp grūtnieču asinīs, plaušās un placentā.
“Cik mums ir zināms, šis ir pirmais pētījums, kurā atklāta mikroplastmasa ūdenī, kas iegūts no mākoņiem,” raksta zinātnieki.
Lūk, kāpēc atklājums ir ne tikai nedabisks, bet arī satraucošs!
Kā mākoņos esošā mikroplastmasa veicina klimata pārmaiņas?
Mākoņu ūdens tika savākts divu Japānas kalnu virsotnēs 1300–3776 metru augstumā. Fudži kalna virsotne atrodas troposfērā, savukārt Ōyama kalna virsotne atrodas atmosfēras robežslānī.
Zinātnieki tajā atrada deviņus dažādus polimēru veidus un viena veida gumiju. Mākoņos bija pat 14 plastmasas gabali uz litru ūdens, kuru izmērs bija no aptuveni 7 līdz 95 mikrometriem. Plastmasas ir hidrofobas, bet pēc ilgstošas ultravioletās gaismas iedarbības kļūst hidrofilas, skaidro autori.
“Kopumā mūsu atklājumi liecina, ka mikroplastmasa var ietekmēt mākoņu veidošanos un mainīt klimatu,” raksta zinātnieki.
Mikroplastmasa troposfērā veicina globālo piesārņojumu, saka pētījuma vadošais autors Hiroshi Okochi no Vasedas universitātes, piebilstot:
Kā mikroplastmasa nokļūst mākoņos?
Mikroplastmasai ir milzīgs skaits potenciālo avotu – sākot no mikroskopiskām plastmasas daļiņām kosmētikā līdz mēslošanas līdzekļiem un plastmasas maisiņiem. Kā autori raksta, plastmasa ir kļuvusi diezgan populāra.
Lai gan ir veikti daudzi pētījumi par šo sīko fragmentu izskalošanu no jūras, kā arī klātesamību uz sauszemes, pētījumi par mikroplastmasu gaisā ir bijuši ierobežotāki.
“Tas nozīmē, ka mikroplastmasa varētu būt kļuvusi par būtisku mākoņu sastāvdaļu, piesārņojot gandrīz visu, ko mēs ēdam un dzeram caur “plastmasas lietusgāzēm”,” teikts paziņojumā.
“Troposfēra ir būtisks ceļš piesārņojuma izplatībai lielos attālumos stiprā vēja ātruma dēļ,” piebilst pētījuma autori.