FOTO: Pēdējie darbi pirms lielās pārcelšanās – jau šomēnes jānodod ekspluatācijā Muzeju krātuvju komplekss 0
Ejot pa Pulka ielu Pārdaugavā, grūti noticēt, ka jau šī mēneša beigās ekspluatācijā tiks nodots apjomīgais un tehonoloģiski sarežģītais Muzeju krātuvju komplekss – ēku vēl ieskauj stalažas, un apkārt kūsā darbi.
Tomēr jau nākamajā nedēļā, 16. augustā, jaunuzceltās ēkas glabātuvju telpās tiks ievietoti pirmie pacēlājmehānismi, būvnieki sāks uzstādīt plauktus un noliktavu sistēmas, bet jau oktobrī četri muzeji – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, kā arī Latvijas Fotogrāfijas muzejs – sāks šurp pārvest savus krājumus.
Pēc pirmā acu uzmetiena ēka tumšā metāla lokšņu apšuvuma dēļ no ārpuses atgādina lielveikalu. Tā arī iecerēta kā industriāla tipa ēka, jo
30 300 kvadrātmetru lielās celtnes galvenais uzdevums ir droši uzglabāt nākotnei Latvijas vēstures liecības.
Būvnieki uzsver – Muzeju krātuvju kompleksam Baltijas valstīs analoga nav. Uzsvars būvē likts uz tehnoloģijām un drošību – piemēram, katrai krātuves telpai varēs noregulēt īpašu, tajā izvietotajiem priekšmetiem vispiemērotāko mikroklimatu, stāsta “Rere grupas” vecākais projektu vadītājs Edgars Vēveris.
Krātuvē būs arī inovatīva gāzes ugunsdzēšamā sistēma – ugunsnelaimes gadījuma eksponāti netiks bojāti, jo ar tās palīdzību no telpas tiks ātri izspiests skābeklis. Tāpat BMS (building management system – angļu val.) ļaus katram darbiniekam piešķirt konkrētu pielaides pakāpi, stāsta Jānis Ivanovskis-Pigits, uzņēmum “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) attīstības pārvaldes direktors.
Sākotnējā projektā arī iekštelpu noformējums bijis ieplānots industriāls, ar atsegtām sienu konstrukcijām. Tomēr būvnieki piedāvājuši projektu papildināt, un patlaban publiskā teritorija (lasītavas un izstāžu zāles), kā arī muzeja speciālistu darba telpas un tās savienojošie gaiteņi apdarināti ar gaiši krāsotu apmetumu.
Gaišas, modernas telpas un īpašs aprīkojums sagādāts arī visu četru muzeju restauratoriem.
Ēkā neatrast nevienu radiatoru – apsildes sistēma ierīkota sienās, tomēr logus vēdināšanai atvērt būs iespējams, apstiprināja Edgars Vēveris.
Arī ēkas ārienē atsevišķi akcenti norāda uz ēkas piederību kultūrtelpai. Pagaidām vēl nepabeigts dārza celiņu tīkls starp puķudobēm liecina, ka padomāts gan par apkārtnes iedzīvotāju, gan krātuves darbinieku estētiskajām prasībām. Iekšpagalmā jau iestādīti vairāki kociņi – tie esot gan savdabīgi, gan arī piemēroti Latvijas klimatam. Ainavu papildināšot arī lieli laukakmeņi, tomēr tos uzstādīs tikai tad, kad ēkas apdare būs noslēgusies.
Patlaban vēl nav iespējams prognozēt, cik ilgā laikā muzeji pārvedīs uz jaunajām mājām savas apjomīgās kolekcijas. Kopumā tie ir aptuveni divi miljoni visdažādāko priekšmetu, no divas tonnas smaga lielgabala līdz trausliem mākslas priekšmetiem un unikālām fotoliecībām. Turklāt daļu priekšmetu ziemā nemaz nedrīkst pārvietot, tādējādi ticams, ka visā pilnībā ēka būs apdzīvota tikai nākamā gada vasarā.
