FOTO. Pēc 100 gadiem atjauno Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona konstrukcijas 0
Kopš 2024. gada novembra Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā notiek vērienīgi vēsturisko metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi, kurus par nepilniem 600 000 (595 905,20) eiro pēc SIA “Rīgas nami” pasūtījuma veic AS “Būvuzņēmums Restaurators”.
“Divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados celtās būves konstrukciju mezgli bija savu nokalpojuši un tas ir tikai laika jautājums, kad šie stiprinājumi kļūtu bīstami arī tirgus apmeklētājiem. Faktiski konstrukcijas ir vēl vecākas, jo par pamatu šiem paviljoniem tika ņemti Pirmā pasaules kara ķeizariskās Vācijas armijas dirižabļu lidostas gaisakuģu jeb “cepelīnu” angāri, kas atradās Vaiņodē.
Taču tā kā tie bija par lielu, tika nolemts izmantot vien angāru augšējās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona. Taču tā kā Rīgas Centrāltirgus ēkām bija nepieciešamas arī citas dzelzs konstrukcijas, tad tās savukārt 1925. gadā – starp citu, tieši pirms 100 gadiem – uzticēja būvēt AS “Stars”. Tādēļ savā ziņā tas pat ir zīmīgi, ka to atjaunošanas darbi tiek veikti tieši tagad,” stāsta AS “Būvuzņēmums Restaurators” atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede.
Pašreizējie paviljona atjaunošanas darbi ietver vēsturisko nesošo metāla konstrukciju mezglu pastiprināšanu – sākot no pamatnes stiprinājumiem un beidzot ar jumta konstrukcijām. Šo sarežģīto uzdevumu veic gan aizstājot un “protezējot” metāla konstrukciju bojātās daļas – nostiprinot tās gan ar metināšanas palīdzību, gan arī uzstādot atsaites, savilces, spriegotājus un citus papildelementus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu drošu paviljona ekspluatāciju arī nākotnē.
“Mūsu darbi šajā objektā dalās divās lielās daļās – pašu metāla konstrukciju pastiprināšanā un vēl šo konstrukciju krāsošanā. Konstrukciju pastiprināšanas darbi ietver smilšu strūklošanu, kas vajadzīga, lai attīrītu metinājuma vietas. Tad veicam metināšanas darbus un jaunu metālu elementu montāžu. Esam izurbuši vairāk nekā 1000 caurumus, lai veiktu jaunu metāla elementu montāžu, kas vajadzīgi konstrukciju nostiprināšanai. Pie krāsošanas atkal ir jānotīra visa konstrukciju virsma ar drāšu birstēm un jāattauko. Tas šķiet vienkārši, ja vien šie darbi, ieskaitot metināšanu, nebūtu jāveic uz pacēlājiem līdz pat 20 metru augstumā,” specifiku skaidro AS “Būvuzņēmums Restaurators” būvdarbu vadītājs Kārlis Innuss.
Tāpat Innuss norāda, ka arī tie būvdarbi, kas veicami “uz zemes” nav vienkāršāki, jo “piemēram, lielākā metināšana notiek pie pamata balstiem (kuri pirms tam vēl jāatkaļ no betona), bet metināšanas zona sākās pagrabā un turpinās visa pārseguma biezumā, kas arī apgrūtināja darbus. Metinātājiem, lai vienkārši piekļūtu konstrukcijām, dažubrīd nākas strādāt arī guļus stāvoklī.”
Rīgas Centrāltirgus ir viens no Eiropas lielākajiem tirgus laukumiem galvaspilsētas centrā, kā arī ir viens no galvenajiem tūrisma apskates objektiem. Tā pirmsākumi meklējami jau viduslaikos, kad pilsētas tirgus atradās pie Daugavmalas, tas pastāvēja līdz pat 1930. gadam.
Rīgas pilsētai paplašinoties, radās vajadzība pēc lielāka un modernāka tirgus, Rīgas rāte sāka apspriest šo jautājumu 1909. un 1910. gadā, bet Pirmais Pasaules karš plānus atlika. 1922. gadā Rīgas Dome pieņēma lēmumu par Centrālā pilsētas pārtikas tirgus celtniecību, kas ilga astoņus gadus. Tirgus projektu izstrādāja pilsētas arhitekts Pāvils Dreimanis.
Viņa komandu veidoja arī inženieri V. Isajevs un G.
Tolstojs, kā arī arhitekts P. Pavlovs. Celtniecības laikā tika piesaistīti arī arhitektūras studenti, viens no tiem bija Pēteris Bērzkalns.
Rīgas Centrāltirgus jau kopš tā izveidošanas 1930. gadā ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā. Tā kopējā zemes platība ir 9,9 ha, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai 6,7 ha platībā.
Centrāltirgus apmeklētāju skaits dienā sasniedz 30 000 – 50 000 cilvēku. Rīgas Centrāltirgus ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī Eiropas vēsturisko tirgu asociācijas un NOFO (Northern Forum Food Markets) biedrs.
