FOTO. Pazīstamā uzņēmēja Čaunāna greznais mājoklis Rīgas centrā: leģendas vēstī par apslēptu mantu 2
Andris Tiļļa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgā, vienā no Avotu ielas pagalmiem, kur pa brandmūri vijas efeja (iespējams, visaugstākā Latvijā), savu privātmāju izveidojis sabiedrībā zināmais uzņēmējs Ainis Čaunāns. Sākotnēji viņa bizness bija pasažieru pārvadāšana ar kuģīti “Darling”, ko bija iegādājies no zviedru mūzikas grupas “ABBA” producenta dēla. Tagad viņš veic uzņēmējdarbību krāsu, dekoratīvo apmetumu un citu celtniecības materiālu tirdzniecībā. Ar laipnu atļauju ieskatāmies viņa mājā, uzzinām tās vēsturi un dažus celtniecības knifus.
Fasādei – krāsu pasi
Ieejot iekšpagalmā, uzreiz skatienu piesaista augstā apmestā ķieģeļu ēka, kuras fasāde ir izteiksmīga ne vien ar gaumīgo krāsu toni, bet arī ar ziedu rakstu, kas saskaņots ar betona sētas dekoratīvo zīmējumu. Te jūties kā dabā – puķes un vēlreiz puķes – gan uz terases, gan pie kāpnēm… “Man tās patīk, par tām rūpējos, ja ko nezinu, vēršos pie speciālistes.” Zaļa kā varen salapojis koks pa visu brandmūri izstiepusies efeja, tā viņam esot dāvināta. “Zaļā krāsa – dzīvības un prieka simbols, tā arī nomierina, relaksē. Dabā nekas nav uz dullo – viss ir harmonijā. Arī celtniecībā vajag ievērot dabas likumības, tostarp izprast krāsu toņu saderību – fasādes krāsojumam vajadzīga pase, lai nama ārējais izskats pieskaņotos ielas blakus ēkām. Šāda pašvaldības būvvaldes prasība ir pamatota, lai mūsu vide būtu estētiska,” teic uzņēmējs.
Ainis Čaunāns iesaka nenoklāt lielus laukumus ar vienādas krāsas flīzēm. Par to pašu naudas summu var iegādāties dažādu krāsu flīzes un no tām salikt kādu ornamentu, piemēram, ziedu rakstu – šādi būs daudz izskatīgāk. Uzņēmējs arī akcentē, ka fasāde jākrāso vismaz divas reizes, lai mūsu klimatiskajos apstākļos krāsa nelobītos. Namam viņš izmantojis sava veikala preci – Lielbritānijas krāsas, kas ir sedzošas, ar dabiski maltiem pigmentiem, ar dziļi piesātinātiem toņiem un neizbalē saulē.
Atrast apslēpto
Stāstu par savu namu Ainis Čaunāns turpina ar leģendu: “Kad jau te biju iedzīvojies, reiz pie manis ienāca profesionālais Latvijas tenisists Ģirts Dzelde. Viņš tikko bija atgriezies no ASV un man atklāja, ka no kāda mirstoša ebreja uzzinājis, ka, lūk, manā īpašumā esot norakta manta! Ja to atradīs, dalīsim uz pusēm. Līdzi bija iedots pat zīmējums, kur tā varētu būt… Taču padomju laikā namu numuri tika mainīti, ej nu tagad tiec skaidrībā…
Tomēr intriga bija tik liela, ka iznomāju dzelzs detektoru, noalgoju divus strādniekus, kuri pārrakņāja teritoriju. Vienīgais atradums bija divas dzelzs lielgabala lodes un māla krūka.
Domājam, ka te tuvumā atradusies ložu lietuve, jo arī kaimiņš savā pagalmā atrada vairākas līdzīgas lodes. Intriga ar to nebeidzās. Kad pārvadāju cilvēkus ar kuģīti no Ķīpsalas restorāna uz Vecrīgu, atkal satikos ar Ģirtu. Ieraugot manu kuģi, viņš jautāja: cik tu par to samaksāji? Kur ir mana daļa? Taisnojos, cik spēju, solīju arī uzrādīt bankas kredīta dokumentus, šķiet, ka viņš tā arī nenoticēja.
Ģerbonis betonā
Neierasti, ka pie mājas ārsienas ieraugi ģerboni, pirmajā brīdī nodomā – ahā, te dzīvo kāda ievērojama personība! Būtībā jebkurš cilvēks savā patībā ir pelnījis ģerboni, jo tas liecina par tieksmi pēc ģimenes stipruma, par piederību senām dzimtām un vēlmi būt lepnam ar savu nāciju. Turklāt ģerboni var atstāt saviem bērniem kā liecību ģimenes svētībai. Ainis stāsta, ka viņa ģerboni ar iniciāļiem tēlnieks Andis Egle izgatavojis mālā, pēcāk atlējis betonā. “Viņš ir iecienīts tēlnieks – izgatavojis ģerboņu atveidus arī Melngalvju namam. Viņa darbnīca ir tepat aiz stūra, Matīsa ielā.” Ģerbonis izveidots pamatīgi liels un izskatās kā izteiksmīgs brandmūra dekors.”
Šis ķieģeļu nams celts 20. gadsimta sākumā, bijuši ieplānoti pieci stāvi, taču acīmredzot Pirmā pasaules kara dēļ uzcelti trīs stāvi. Kad Ainis Čaunāns ieguva šo namu, viņš uzcēlis ceturto stāvu. Iepriekšējais nama saimnieks pagraba telpā bija ierīkojis maizes ceptuvi, savukārt A. Čaunānam šajā telpā ir darbnīca. Pēc Otrā pasaules kara gala ēkā bijusi galdniecība, tagad tur iekārtots krāsu un apdares materiālu veikals.
A. Čaunāns ar ģimeni šajā namā dzīvo jau kādus piecpadsmit gadus, ik pa brīdim jāveic kāds celtniecības uzlabojums: “Labi, ka esmu absolvējis Lietišķās mākslas vidusskolu – ir ķēriens uz dažādiem darbiem, turklāt esmu guvis praktiskas iemaņas un zināšanas, jo darbojos arī interjera, dekorēšanas darbu izpildē. Daudzi neaizdomājas, ka ierasta priekšmeta vienmuļo izskatu var mainīt, piešķirt tam, piemēram, izsmalcinātu veidolu vai nu gludu, spīdīgu, vai pretēji – pabružātu, lietotu, antīku izskatu.” Ainis Čaunāns izrāda savu darbnīcu, kur patlaban veido dekorus Viļņas SPA centram un kādas Nidas ēkas kāpņu telpas sienai. Tiešām, iespaidīgi! Piemēram, Nidas motīvs – jūras vēja sapūsts smilšu raksts, kas atliets ģipsī. Cits darbs priecē ar atveidotām banānu zelta lapām, kurās būs putni, izgatavoti no stikla…
