Paziņoti gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks 2018” rezultāti.
Paziņoti gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks 2018” rezultāti.
Publicitātes foto

FOTO: Paziņoti konkursa rezultāti. Kuru uzņēmumu autoparki ir drošākie? 0

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku “zelta” īpašības, liecina gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks 2018” rezultāti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis.

Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks skaidro, ka, satiksmei kļūstot aizvien intensīvākai, arī satiksmes kultūrai jāiet līdzi laikam – vairs nepietiek ar labu autoparka tehnisko stāvokli vien.

Ne mazāk svarīga ir cilvēkresursu vadība, kas iekļauj profesionālu autovadītāju atlasi, motivēšanu, disciplinēšanu, apmācīšanu, eksāmenus, kā arī viņu noslodzes un veselības pārbaudes.

“Šis konkurss ir parādījis, ka Latvijā ir tiešām daudz labu piemēru, kas uzskatāmi apliecina ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu pieeju autoparka uzturēšanā un attīstīšanā. Esam gandarīti un lepni, ka šogad konkursā piedalījās par gandrīz trešdaļu vairāk dalībnieku nekā pagājušogad,” pauž K. Liecinieks.

Uzņēmumi tika vērtēti četrās kategorijās – pasažieru pārvadātāji, vietējie kravu pārvadātāji un speciālais transports, starptautiskie kravu pārvadātāji un zemāka riska autotransports.

Zelta kategorijas apbalvojums piešķirts:

pasažieru pārvadātāji: SIA “Dobeles autobusu parks”, “VTU Valmiera”, AS “NORDEKA” un pašvaldības SIA “Ventspils reiss”,
vietējie kravu pārvadātāji un speciālais transports: AS “Delta LV” un SIA “CEMEX”,
starptautiskie kravu pārvadātāji: SIA “Kurbads un KO” un SIA “KREISS”,
zemāka riska autotransports: Latvenergo koncerns (AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Elektriskie tīkli”).

Reklāma
Reklāma

“Nereti piemirstam, ka rūpes par autovadītāju ir viens no droša autoparka stūrakmeņiem – cik laimīgs un mierīgs būs autovadītājs, tik pārdomāta un atbildīga viņa braukšanas maniere,” norāda Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

“Esam gandarīti, ka jau vairākus gadus ar šo gada balvu varam veicināt drošāku satiksmi Latvijā un rosināt uzņēmumus pilnveidot savu autoparku kvalitāti,” uzsver T. Vectirāns.

Ceļu satiksmes negadījumus ietekmē vairāki riska faktori – transportlīdzekļa aprīkojums, tehniskais stāvoklis, kopējā infrastruktūra.

Taču Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda uz autovadītāja pašsajūtu kā vienu no būtiskākajiem faktoru, kas nosaka, cik uzmanīgs viņš vai viņa būs uz ceļa un cik veiksmīgi reaģēs riskantās situācijās.

Kā liecina Valsts policijas 2016. gadā prezentētais pētījums par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, 77% autovadītāju savas braukšanas prasmes uz sausas brauktuves vērtē kā labas, tomēr 69% gadījumu smago avāriju notiek tieši uz sausas brauktuves.

Trešā daļa smago satiksmes negadījumu notiek neuzmanības dēļ, otrs biežākais iemesls ir nogurums. Neviļus tas norāda, ka tieši cilvēciskais faktors spēlē lielu lomu ceļu satiksmes drošībā.

Lielā mērā pateicoties gada balvai un tās labās prakses piemēriem, sešu gadu laikā uzņēmēji sākuši daudz nopietnāk attiekties pret autoparkiem un to tehnisko stāvokli.

Vienlaikus izpratne par autovadītāja labsajūtas tiešo ietekmi uz braukšanas kvalitāti progresē lēnām, un liela daļa uzņēmēju cīnās ar personāla izaicinājumiem, domājot, kā noturēt, motivēt un pilnveidot ikvienu autotransporta vadītāju.

Vēl pirms sešiem gadiem liela daļa Latvijas uzņēmumu nepievērsa tikpat kā nekādu uzmanību satiksmes negadījumiem un to cēloņiem un reti kurš nodarbojās ar negadījumu analīzi.

Lai gan situācija uzlabojas, BALTA statistika liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos teju katrs piektais (19%) no iesniegtajiem transportlīdzekļu atlīdzību pieteikumiem par ceļu satiksmes negadījumiem ir saistīts ar profesionāliem autovadītājiem.

Organizācijas drošības klimats ir tieši saistīts ar negadījumu skaitu uz ceļa, atzīst psihologs, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs prof. Ivars Austers.

Lai gan satiksmes negadījumos bieži vien tiek vainoti sliktie ceļi un nelabvēlīgie laika apstākļi, pētījumi liecina, ka 90% gadījumos vainojams ir cilvēka faktors.

Tomēr drošība uz ceļiem nav atkarīga vienīgi no dažiem trakajiem. Psiholoģijā novērota sakarība – jo vairāk organizācijas vadība ņem vērā darbinieka viedokli, ieklausās, izturas cieņpilni, jo retāk darbinieki veic apzinātus pārkāpumus.

“Volvo Group Trucks Latvia” rīkotājdirektors Emils Junsons uzskata, ka transportlīdzekļu tehniskajam aprīkojumam nākotnē būs aizvien lielāka nozīme, sevišķi pilsētvidē, kur liels attīstības potenciāls ir dažādām automatizētām iekārtām, tai skaitā transportlīdzekļiem.

“Tomēr autovadītāji būs vajadzīgi vienmēr. Pirmkārt, ne visus transportlīdzekļus ir iespējams automatizēt. Otrkārt, mūsdienās autovadītājs nereti pilda starpnieka funkciju starp piegādātāju un klientu.”

“Un, visbeidzot, ārpus transportlīdzekļa arī turpmāk būs jāveic darbi, kurus nav iespējams automatizēt,” skaidro Emils Junsons, uzsverot autovadītāju lomu droša autoparka darbībā.

Konkursu organizē apdrošināšanas sabiedrības BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju.

Gada balvu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparku pārvaldi palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA “SEB līzings”, biedrība „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR), SIA “Circle K Latvia”, Latvijas Darba devēju konfederācija, SIA “Volvo Truck Latvia”, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.