Diviem lūšu mazuļiem, kuri Rīgas Zoodārzā piedzima šopavasar, svinēs Vārdiņsvētkus 2018.gada 2.augustā.
Diviem lūšu mazuļiem, kuri Rīgas Zoodārzā piedzima šopavasar, svinēs Vārdiņsvētkus 2018.gada 2.augustā.
Publicitātes foto – Rīgas Zoodārzs

FOTO. Pavasarī dzimušajiem Zoodārza lūšu mazuļiem svinēs Vārdiņsvētkus 1

Šo ceturtdien, 2.augustā plkst.15.00 Rīgas Zooloģiskajā dārzā pavasarī dzimušie lūsēni svinēs Vārdiņsvētkus. Ieteikumus un izvēli par lūsēnu vārdiem uzticējām ilggadējiem draugiem un lūšu atbalstītājiem – Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem. Kā jau ierasts svētku reizē, Latvijas dižkaķēni saņems dāvanas un svinību cienīgu torti – liellopu gaļu ar paipalu olu dekorējumu, tā portālu “La.lv” informēja Zooloģiskā dārza informācijas dienesta pārstāvis Māris Lielkalns.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Pasākuma laikā kopā ar Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini iepazīsim lūšu ģimenes dzīvesstāstu: noslēpumus, dienas režīmu un līdzdalību lūšu reintrodukcijas projektā Polijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lūsēnu vecāki – saskanīgais pāris Kamēlija un Rubīns zoodārzā mīt no 2011. gada un sekmīgi izaudzinājuši 7 mazuļus. Šī gada 28.martā dzimušie dvīnīši jau saņēmuši vakcināciju potes divu un trīs mēnešu vecumā. Dienas vidū, karstākajā laikā, lūsēni kā kaķiem pieklājas labprātāk laiski gulšņā aploka ēnainākajās vietās. Rotaļu laikā, rīta un vakara stundās, gan viss miers pazūd un aplokā valda visai draiska noskaņa: te augšpēdus, te jau kamoliņāveļas divi minči, te jākāpelē pa zaru zariem, bet pēc tam seko “boksa mačs”…

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau vairāk nekā 20 gadus sekmīgi piedalās lūšu vairošanas programmā (ESB –Eiropas ciltsgrāmata, to uztur Šverīnes zoodārzs Vācijā). Lūši no Latvijas ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi. Pēdējo 10 gadu laikā lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un Japānā. No 2009.gada 6 lūši nosūtīti uz Poliju, kur ar Pasaules dabas fonda (WWF) atbalstu tiek veikts šo savvaļas kaķu reintrodukcijas projekts.

Šī gada sākumā uz Jablonovas dabas parku Polijas ziemeļos nosūtītais tēviņš ir ieguvis poļu vārdu Muca un veiksmīgi izveidojis saskanīgu pāri.

Lūši savulaik bijuši plaši izplatīti visa Eiropā, bet 20. gs. vidū lielā tās daļā gandrīz pilnībā izzuduši. Lūšu skaitu samazināja medības un ķeršana slazdos kažokādu ieguvei, mežu platību izciršana. 20. gs. 70. gados daudzās Eiropas valstīs tika uzsākti lūša reintrodukcijas projekti, mežos izlaižot lūšus no citām populācijām. Pašlaik vairāk nekā 90% Eirāzijas lūšu dzīvo Sibīrijā – ap 30000–35000. Tie izplatīti arī Mongolijā un Ķīnā. Eiropas mežos (neskaitot Krievijas Eiropas daļu) ir ap 8000 lūšu. Centrālajā un dienvidu Eiropā šie dzīvnieki ir reti, bet lielākās populācijas ir Skandināvijā, Somijā un Baltijas valstīs.

Latvijā lūšu populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā labākais pēdējo 100 gadu laikā. Pēc pētnieku domām, Latvijā pašlaik uzturas 600-800 dižkaķu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.