Lietuviešu priesteris, kurš atteicās no vietas glābšanas laivā 0
Jozs Montvila dzimis 1885. gada 3. janvārī Gudeļu ciemā, Marijampoles apriņķī, Lietuvā. Pēc ordinācijas par katoļu priesteri 1908. gadā viņš kalpoja Lipskas draudzē, kur slepeni sniedza garīgo atbalstu Krievijas impērijā vajātiem uniātiem, par ko tika atstādināts no pastorālā darba.
Lai nopelnītu iztiku, viņš sāka rakstīt katoļu avīzēm. Montvila bija arī labs mākslinieks, viņš ilustrēja grāmatas un citus izdevumus, tomēr viņa aicinājums bija ticībā. Nespēdams turpināt kalpošanu Lietuvā, Montvila nolēma emigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur dzīvoja viņa brālis.
1912. gada martā Montvila ieradās Londonā, lai pēc mazliet vairāk nekā mēneša kāptu uz “Titānika” klāja kā otrās klases pasažieris. Viņa galamērķis bija Vustera Masačūsetsas štatā, kur viņš plānoja turpināt savu garīgo darbu vietējā katoļu baznīcā.
Kad kuģis sāka grimt, Montvila atteicās no vietas glābšanas laivā, izvēloties palikt uz klāja, lai sniegtu garīgo atbalstu citiem pasažieriem. To viņš darīja līdz pat savai nāvei. Jāpiebilst, ka viņa mirstīgās atliekas netika atrastas.
Viņa vecāki un vecvecāki saņēma kompensāciju 130 britu mārciņu apmērā no “Titānika Palīdzības Fonda”, kas mūsdienās būtu ap 15 tūkstošiem mārciņu (aptuveni 17,4 tūkstošiem eiro).
1977. gadā Montvilas brālis izdeva grāmatu par varonīgā priestera dzīvi. 1992. gadā tapa piemiņas medaļa, viņa dzimtajā ciematā tika uzstādīts memoriālais akmens, kā arī tika pat apsvērta Montvilas pieskaitīšana svēto kārtai.
