Paredz ceļu būves iespējas Vidzemes akmeņainajā jūrmalā 6
Valdība šodien pieņēma dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” izmantošanas noteikumus, kuros paredz ceļu būves iespējas šajā vietā.
Noteikumi paredz, ka ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju izņēmuma gadījumā var ierīkot ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un ceļa trases novietojumu, ja tas ir nepieciešams jūras krasta erozijas procesu dēļ. Šāds izņēmums esot nepieciešams, jo dabas lieguma teritorijā notiek aktīvi krasta erozijas procesi, kuru rezultātā tiek noskaloti atsevišķi esošā ceļa posmi. Šādā gadījumā esot nepieciešams novērst erozijas sekas un mainīt esošās ceļa trases novietojumu vai izbūvēt jaunu ceļa posmu, lai nodrošinātu piekļuvi pie esošām dzīvojām ēkām.
Dabas aizsardzības pārvalde, pirms saskaņojuma izsniegšanas, kā arī Valsts vides dienests, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un izdodot tehniskos noteikumus, izvēlēsies atbilstošāko ceļa projekta variantu, dabai saudzīgāko un izvirzot nosacījumus gan vides, gan dabas vērtību saglabāšanai. Gan sākotnējā izvērtējuma gaitā, gan saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, būšot jāpiesaista attiecīgās nozares eksperti, kas izvēlēsies vislabāko projekta risinājumu, tādējādi izvēloties dabai un videi draudzīgāko variantu.
Gadījumos, ja tiek noskalots ceļš krasta erozijas dēļ, ir jāizskata varianti, kā iedzīvotāji var nokļūt līdz īpašumam, pretējā gadījumā var veidoties stihiski izbraukātas brauktuves, kas dabai nodara daudz lielāku kaitējumu, nekā izbūvējot jaunu ceļu atbilstoši vides aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši arī dabas aizsardzības prasībām, pauž noteikumu autori. Šādos gadījumos tiek ievērotas gan vides, ainavu, aizsargājamo biotopu, sugu aizsardzības prasības.
Ar noteikumiem paredzētas tiesības sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas atrodas ārpus krasta kāpu aizsargjoslas un kas tiek atdalītas ceļa, publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai vai inženierbūvju atjaunošanai un uzturēšanai. Noteikumi precizē nosacījumus zemes vienību atdalīšanai ārpus krasta kāpu aizsargjoslas.
Ņemot vērā to, ka Salacgrīvas novada dome līdz šim vēl nav realizējusi perspektīvā ceļu būvniecību, kas iekļauts iepriekšējo valdības noteikumu pielikuma shēmā, izsakot šo pielikumu jaunā redakcijā, perspektīvā ceļa norādītās vietas tiek saglabātas. Salacgrīvas novada dome ir sniegusi informāciju, ka tiek meklēts finansējums šī ceļa būvniecībai.
Pirms diviem gadiem publiskajā telpā nonāca informācija, ka Salacgrīvas novada pašvaldība bez saskaņojuma ar Valsts vides dienestu (VVD) remontēja ceļu dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā. Vietējie iedzīvotāji bija sūdzējušies par pašvaldības patvaļu, veicot remontdarbus dabas liegumā. Attiecīgajā teritorijā remontēja ceļu, kura malā atrodas viesu nams “Bērziņi”, kura saimnieki ir ekspremjers Indulis Emsis un viņa sieva Anita Emse.
Ekspremjera sieva tolaik atzina, ka vērsusies pašvaldībā ar lūgumu atjaunot konkrēto ceļu, kas cietis pēc vētras. Savukārt pašvaldībā pauda, ka ceļu nolemts labot tāpēc, ka tas kļuvis satiksmei bīstams. Tiesa gan, šie darbi sākotnēji nebija saskaņoti ar VVD. Dienestā skaidroja, ka attiecīgie remontdarbi plānoti jūras krasta aizsargjoslā, tāpēc šādiem darbiem veicams ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums un nepieciešams saskaņojums, kas nebija iegūts.
