5 padomi stādīšanā 0
1. Augsnē stādu liek līdz šā gada jaunajam, zaļajam dzinumam. Ja tas atradīsies dziļāk zem zemes, var sākt pūt. Rudenī, kad dzinumi kļuvuši koksnaini un zeme nosēdusies, vēl uzber 2–3 cm biezu augsnes slāni.
2. Pareizi koptas vīnogas ir veselīgākas. Vainags nedrīkst būt sabiezināts. Līdz Jāņiem čakli jāizlauž visas liekās pazarītes, lai vainags labi izvējotos, nerastos sabiezinājumi. Ar slimībām jācīnās, izvēloties veselīgākās šķirnes. Vairākums Krievijas deserta šķirņu (var pazīt pēc nosaukumiem) tādas ir, jo citādi netiktu tik plaši audzētas. No latviešu šķirnēm izturīgākās ir, piemēram, Gunvalža Vēsmiņa izveidotās, taču slavenās ‘Zilga’ un ‘Guna’ izrādījušās samērā slimību ieņēmīgas.
3. Vīnogas nevajag stādīt tieši pie ēkas sienas, jo lietū, rasā auga aizmugure neizvējo, saglabājas mitrums. Vēlams vismaz metra attālums no sienas, un jāveido pergola atbalstam.
4. Vīnogām vajag labu vēdināšanu, vēju, taču vieta klajā laukā arī nav piemērota. Pareizi būtu vīnogu laukam radīt aizvēju no valdošajiem, skarbajiem vējiem, līdzīgi kā agrāk to darīja ābeļdārziem. Gar lauka ziemeļiem un rietumiem stāda vējlauzi, piemēram, no lazdām. Tad vīnogām tiek gan saule, gan vējš, bet audzētājam arī rieksti. Veidojas labs mikroklimats.
5. Laukā vīnogu vagas virza ziemeļu–dienvidu virzienā. Ja dārzā stāda tikai vienu rindu, tā var būt novietota austrumu–rietumu virzienā, lai dienvidu puse būtu pilnībā izsauļota.
UZZIŅA
Vīnogām svarīgs ir arī augsnes skābums (pH). Kultūrvīnogām vajadzīga neitrāla reakcija (ap pH 7), bet Latvijas selekcijas vīnogām patīk skābāka (ap pH 5,5). Vietējām vīnogām nedrīkst izmantot pelnus, tām vajag vairāk skābuma. Var lietot rododendru mēslojumu, skābu kūdru, lapas miglot ar vara vitriolu. Augsnei, kurā aug deserta vīnogas, gan var pievienot vai uzkaisīt mazliet pelnu.
Vietējām vīnogām var pienākt bēdīgs gals, ja tās ilgstoši laista ar sārmainu ūdeni. Tad var rasties hloroze (lapas kļūst gaišas). Pat no ūdensvada ņemtais filtrētais ūdens var būt pārāk sārmains. Visām vīnogām vistīkamākais ir lietusūdens.
Lielas saknes, spēcīgs augs
Lielākā kļūda – pirkt stādus mazos podiņos. Edgars Zihmanis novērojis, ka viņa siltumnīcā atšķiras pat dažāda lieluma podos audzēti vienas šķirnes stādi. Jo lielāks pods, jo labāk attīstījusies sakņu sistēma un skaistāks augs. Vārga sakņu sistēma ir vīnogulājiem, kas audzēti t.s. patronās, plēves rullīšos. Daži tirgotāji pat piedāvā tajā pašā pavasarī apsakņotus spraudeņus, kad ir tikai viena vārga pīckiņa. Tāda ziemu uz lauka, visticamāk, nepārcietis. Līdzīga ir arī paša vīnogu audzētāja pieredze, kad viņš iegādājies kādu šķirni pavisam mazos podiņos. Stādiņi nākamo vasaru nav sagaidījuši. Sakne mazajā podiņā, kurā augam būtu jādzīvo vairākus gadus, neattīstās. Nereti stāds varbūt tūliņ neaiziet bojā, bet ilgi nīkuļo.
Vīnogas droši var pirkt lielajos un dziļajos podos. Ieteicams stāds, kam ir ne vairāk par diviem spēcīgiem dzinumiem. Stādot parasti atstāj vienu dzinumu un pēc tam izkniebj pazares. Mērķis – lai augs pirms ziemas ir pārkoksnējies. Ja viss izdarīts pareizi, šovasar vīnogulājam jāpagūst izaugt apmēram metru garam. Otrajā gadā var atstāt divus dzinumus. Kad otrajā gadā dzinumi sasnieguši 1,50 m garumu, tos gulda horizontāli. Visu, kas pie špalerām vertikāli izaug garāks par 1,50 m, nogriež.
