FOTO: Padomi vīnogu stādīšanā siltumnīcā un atklātā laukā 0
Kā pareizi stādīt vīnogas? Vecās dārzkopības grāmatās aprakstītas tīrās šausmas – jārok dziļas bedres un tajās jāliek iekšā visādi brīnumi. Vai tiešām tādu bedri rakt dārzā? Kuras šķirnes ir gardākās un izturīgākās? KRISTAPS BERĢOS
Bedre. Tagad ir labs laiks vīnogu stādīšanai. Salnas garām, arī milzu karstums jauno stādu nekaltē, spriež vīnogu audzētājs Edgars Zihmanis. Arī viņš senajās grāmatās lasījis, ka jārok vismaz metru dziļa un plata bedre, tajā jāber daudz visādu labumu, gluži vai kā alķīmijā.
– Teorētiski tas būtu labi, – spriež audzētājs, – un, ja kāds gatavs to savas vīnogas labā darīt, var rakt. Gan jau ieguldītais darbs atmaksāsies. Taču mazdārziņos vai uz lauka tādu stādīšanas bedri vairs nerok, jo, piemēram, pieciem vīnogulājiem tad jāizrok pieci kubikmetri zemes! Turklāt jāsadabū kaut kas cits, ar ko piepildīt bedri.
Edgars Zihmanis iesaka stādīt vismaz 60–70 cm dziļā bedrē. Pat ja ir laba dārza augsne, tomēr vajag to izrakt vismaz dažu lāpstu dziļumā. Citādi vīnkoks augs lēnāk, jo saknes attīstīsies tikai pa virspusi, auglīgāko, ielabotāko slāni. Šāds augs ziemā var izsalt. Tāpēc, rokot stādīšanas bedri, piemēram, mālainā augsnē, ir svarīgi to sajaukt ar mēslojumu un dažādiem substrātiem. Tad saknes attīstīsies vienmērīgi pa visu bedri un dosies arī tālāk. Ir bijuši gadījumi, kad māla augsnē izraktu bedri piepilda ar irdenu kūdras substrātu, bet ziemas kailsalā šis pildījums tiek izspiests kā korķis. Augs saknes ārpus mīkstās kūdras nav laidis.
Substrāts. Stādīšanai dažkārt iegādājas t.s. melnzemi un stāda tajā. Taču svarīgi ir zināt augsnes sastāvu. Vīnogu audzētājs iesaka dārza zemi papildināt gan ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, gan labu kompostu. Ja šādu pašmāju labumu nav, var iegādāties neitralizētu kūdru un pievienot slieku biohumusu. Bedrē vēl ieber sauju komplekso ilgstošas iedarbības minerālmēslu, kuros mazāk slāpekļa, vairāk kālija un mikroelementu, piemēram, ar NPK attiecību 10 : 10 : 20, tā saukto kartupeļu mēslojumu.
! Rokot bedri, auglīgo 20–30 cm biezo zemes slāni met uz vienu pusi, bet dziļāko, neauglīgo – uz otru pusi. Kompostu un citus labumus sajauc ar auglīgo augsni un pilda atpakaļ bedrē.
Mitrums. Viena no galvenajām kļūdām – vēlme stādīt vīnogu tūliņ pavasarī. Pareizi būtu rudenī sagatavot stādīšanas bedri un ļaut tai nosēsties, bet augu stādīt pavasarī.
Ja nopirkto vīnogu tomēr gribas iestādīt tūliņ, substrātu bedrē kārtīgi aplaista un ar kājām pamatīgi pieblietē. Tad izrok mazu bedrīti un iestāda.
Edgars skaidro, ka zemē kapilāri virzās otrādi un ūdens plūst uz augšu. Svaigi izraktā bedrē un uzirdinātā augsnē tas nenotiek, tāpēc iestādītais augs izkalst. Tad augsne jāuztur mitra, regulāri laistot līdz pirmajam pamatīgajam negaisam, kad nolīst tik daudz ūdens, ka augsnes augšējie un apakšējie kapilāri savienojas. Nav jēgas arī stādīšanas bedrē nesen ieliktiem satrūdējušiem kūtsmēsliem un kompostam, jo baktērijas sāk darboties pamazām un tad pārveido mēslojumu augam uzņemamā formā.
