FOTO. Ordeņi, sarkana šlipse, sārta kleita – kā jaunā Saeima sapucējusies uz svinīgo sēdi? 85
Tas, cik strauji, cik gudri Latvija attīstīsies, atkarīgs no mūsu drosmes un darba ikdienā, pieņemot lielus un mazus lēmumus savā ģimenē, uzņēmumā, pašvaldībā un valstī, Saeimas svinīgajā sēdē Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienā sacīja parlamenta priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Latvija – tie esam mēs, uzsvēra politiķis.
Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka aizvadītajā gadā vēsture ieguvusi sen nepiedzīvotu dinamiku un emocionālu piesātinājumu. “Pasaule pašlaik vairs nav tā pati pasaule, kāda tā bija gadu iepriekš,” atsaucoties uz Krievijas agresiju Ukrainā, sacīja Smiltēns. Vienlaikus parlamentārietis atzīmēja, ka šis vēstures paātrinājums ir mūs “sapurinājis”, liekot īsā laikā pieņemt lēmumus, ko ilgstoši esam atlikuši, tostarp par okupāciju slavinošu pieminekļu demontāžu un pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Paužot, ka Latvijas iedzīvotāji un valsts ir palikusi drosmīgāka, Smiltēns uzsvēra, ka ir jāapzinās, ka mūsu drošība pirmām kārtām ir atkarīga no mūsu pašu drosmes. Drosmes saskatīt patiesību, saredzēt īstos ienaidniekus un draugus, drosmes rīkoties.
Saeimas priekšsēdētājs akcentēja, ka tā nav tikai apņēmība vajadzības gadījumā ņemt rokās ieroci – drosme šajos laikos vajadzīga arī uzņēmējam, lai krīzes laikā saglabātu un attīstītu savu uzņēmumu, skolotājam vai mediķim, turpinot savu atbildīgo darbu, un jaunai ģimenei, izšķiroties par bērna laišanu pasaulē.
Vienlaikus politiķis pauda, ka ir vajadzīga tāda valsts pārvalde un valdība, kas ar praktisku, racionālu un pārdomātu rīcību rada drošības sajūtu. Tāda, kas atbalsta un iedrošina, nespēlē “resorisku futbolu”, bet kopīgi, saliedēti un efektīvi risina visiem svarīgas problēmas.
“Mēs esam spēruši lielu soli prom no tā, ko saucam par PSRS mantojumu, un no impēriskā kaimiņa ietekmes. Soli pašapziņas, pašcieņas un nākotnes virzienā. Brīvība un drosme rada augsni, kurā jāizdīgst jauniem demokrātijas, inovāciju, ekonomikas un cilvēku iesaistes asniem,” pauda parlamenta priekšsēdētājs.
Smiltēns uzsvēra, ka ārpolitika skar ikvienu, jo uz visiem ietekmi atstāk resursu cenas un pieejamība, bēgļu plūsmas un starptautiskās situācijas izraisītas ekonomiskās problēmas. “Būtu ļoti labi, ja Latvijas sabiedrība vēl skaidrāk saprastu, ka mēs nevaram būt “vientuļa sala”, kas paliek kaut kur “malā” no tā, kas notiek pasaulē,” sacīja AS pārstāvis.
Vienlaikus parlamentārietis atzīmēja, ka pēdējā gada notikumi pierāda – ir pilnīgi lieki, raugoties uz sevi citu valstu vidū, mocīties ar mazvērtības kompleksiem. “Daudzveidīgā un, ņemot vērā mūsu valsts mērogu, bagātīgā palīdzība, ko esam snieguši un turpināsim sniegt Ukrainai, paliks Ukrainas tautas atmiņā un šajā ziņā mūs kā uzticamus draugus ar labu vārdu pieminēs varbūt pat biežāk nekā dažu labu lielāku un turīgāku valsti,” pieļāva Smiltēns.
Ārpolitika ir ne tikai diplomātu atbildība, uzskata Saeimas spīkers. “Ja mēs vēlamies, lai Latvijas nacionālās intereses tiek jēdzīgi pārstāvētas un aizstāvētas pasaulē, tad šī mērķa vārdā ir aktīvi jādarbojas arī Saeimas deputātiem,” pauda politiķis, uzsverot, ka tik salīdzinoši nelielā valstī, kāda ir Latvija, diplomāti esam mēs visi.
Smiltēns atzīmēja, ka nav tādas abstraktas “valsts” – ir pilsoņi, ir šo pilsoņu veidoti uzņēmumi, vēlētas un veidotas pārvaldes struktūras, tostarp Saeima. Viņam esot grūti iedomāties, kā cilvēks var teikt, ka viņš ciena savu valsti, ja viņš neciena savus līdzpilsoņus vai ar nicinājumu izturas pret savas valsts institūcijām.
“Cienīt – tas nenozīmē nekritizēt vai neierosināt uzlabojumus. Cienīt – tas nozīmē palīdzēt, piedalīties pilnveidošanā. Cienīt nozīmē novērtēt to, kas vērtīgs un būtisks laika gaitā ir izveidojies tavā valstī, tavā kopienā,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.
