FOTO. Notiekošais Rīgā līdzinās “deus ex machina” jeb “dievam no mašīnas” 9
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir darbdienas rīts, un es kājām dodos uz Rīgas Centrāltirgu. Gājiens nav garš, ceļš no mana dzīvokļa Ģertrūdes ielā aizņem vien minūtes piecpadsmit. Parasti es soļoju uz tirgu pa Barona ielu, tomēr šoreiz izvēlos citu maršrutu. Mani interesē, kā izskatās Marijas/Čaka iela.
Pēdējās dienās tik daudz rakstīts par jaunajiem veloceliņiem un nemitīgajiem sastrēgumiem. Par sabiedrisko transportu, kas kavējoties teju vai pusstundu. Ir tieši desmit no rīta. Sastrēgumus nemana, bet arī riteņbraucēju ielā nav daudz.
Ceļā no Ģertrūdes ielas līdz dzelzceļa stacijai es saskaitu vien piecus, turklāt trīs no tiem ir indieši, ”Bolt” kurjeri, kuri izvadā ēdienu. Interesanti, kas tā par maltīti – vēlas brokastis vai agras pusdienas? Izejot cauri stacijai, es nonāku nemīlīgajā teritorijā starp Satiksmes ministriju un Centrāltirgus gaļas paviljonu.
Noplukušās būdas, kontrabandas cigarešu tirgoņu patvērums, jau labu laiku kā nojauktas, to vietā palicis laukums ar izdrupušu asfaltu. Skats, kas redzēts Krievijas, Ukrainas vai Moldovas provinces pilsētās. Diemžēl Rīga pēdējos gados ir nolaista, un mēs zinām, kas pie tā vainīgs.
Kopš ārkārtas pašvaldības vēlēšanām Rīgā, kas notika 29. augustā, pagājuši apaļi trīs mēneši. Teju vai simboliskās simts dienas, pēc kurām amatos iekļuvušiem politiķiem prasa pirmos rezultātus. Diemžēl nākas konstatēt, ka pagaidām vienīgais acīmredzamais jauno Rīgas saimnieku darbs ir uz Marijas/Čaka ielas novilktās baltās svītras, kas iezīmē riteņbraucēju celiņu.
Bet ir viena cerīga zīme – postažā starp staciju un Satiksmes ministriju parādījusies nožogota teritorija. Informatīvs plakāts liecina, ka šeit sākušies “Rail Baltica” būvdarbi. Notiekošais līdzinās “deus ex machina”, “dievam no mašīnas”. Antīkajā teātrī tā dēvēja negaidīta ārējā spēka, parasti kādas dievības parādīšanos, kas pilnībā maina lugas sižetu. Neapšaubāmi “Rail Baltica” būs šāda no ārpuses ienesta dievība, kas būtiski mainīs Rīgas seju.
Par to, ka pēc sešiem gadiem Rīga būs labāka, skaistāka, ērtāka, modernāka, esmu drošs. Iespējams, atjaunotā Rīga uzlabos pilsētas varasvīru un sievu reitingus, pat ja viņi šajā procesā nepieliks roku, un tas nesīs veiksmi nākamajās vēlēšanās. Bet tās būs pēc četriem ar pusi gadiem.
Tagad mūs gaida kārtējās pašvaldību vēlēšanas – pārējā Latvijā, ārpus Rīgas. Laika nav daudz, līdz nākamā gada 5. jūnijam atlicis tieši pusgads. Neņemos prognozēt to rezultātus, vien uzskaitīt dažus faktus, kas var iespaidot vēlētāju izvēli. Valdības koalīcijas partijām tie neko labu nesola – pagaidām. Vēlētāji atcerēsies sasteigto nodokļu reformu un administratīvi teritoriālo reformu. Par algu pielikumiem valsts augstākajām amatpersonām un partiju finansējumu no valsts budžeta.
Visam fonā – Covid-19 pandēmija. Sliktais ziņnesis tiek sodīts, tai skaitā arī politikā. Pat ja sāksies vakcinācija un vīruss tiks uzveikts, priecīgo nebūs. Dakteris Pēteris Apinis raksta par “bailēm un šausmām, ko cilvēkos iedzinuši politiķi un mediji”. Tie, kuri nesaslims ar Covid-19, bet zaudēs darbu un ienākumus, uzskatīs, ka karantīnas pasākumi bija pārspīlēti.
Līdzīgi domās tie, kuru veselība pasliktināsies nepieejamo medicīnisko pakalpojumu un sporta nodarbību dēļ. Savukārt tie, kuru ģimenes Covid-19 skars vistiešākajā veidā, pārmetīs valdībai novēlotu rīcību. Es neapskaužu atbildīgās amatpersonas, šodien pieņemt pareizo lēmumu ir tikpat kā neiespējami. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā jau pagājuši astoņi mēneši, bet mēs pat nezinām, kā reaģēt uz informāciju.
Lasu: “Uzņēmumā “Brīvais vilnis” saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem; simptomi tikai septiņiem.” Jautājums – vai tā ir laba vai slikta ziņa? It kā slikta, cilvēki saslimuši. Bet varbūt tomēr laba? Jo tikai 9% no inficētajiem jūtas slimi. Tā arī es to uztveru – kā labo ziņu. Saka gan, ka optimists esot neinformēts cilvēks…
Vēl kāda gaidāmo pašvaldību vēlēšanu īpatnība ir tā, ka Rīgā tās jau ir notikušas. Līdz šim bijis tā, ka vilšanās Saeimas un Ministru kabineta darbā vismaz pa daļai ietekmējusi pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Tagad visi skati būs pievērsti arī Rīgai.
Ja nākamajos sešos mēnešos pašreizējie galvaspilsētas saimnieki parādīs, ka lietas mainās uz labo pusi, ka viņu darbi neaprobežojas tikai ar balto svītru novilkšanu uz melnā asfalta, tas var palīdzēt valdības koalīcijas partijām reģionos. Ja ne – nogremdēt tās.
Laika gan nav atlicis īpaši daudz. Jau atgriežoties no tirgus, pamanu, ka Marijas/Čaka ielā nesen atjaunotas vairākas ēkas. Starp tām īpaši izceļas nacionālā romantisma stilā celtais dzīvokļu nams ar 26. numuru, tas ar lepno uzrakstu “Mans nams mana pils”. Cerēsim, ka reiz to pašu varēsim teikt par visu Rīgu un Latviju.
