FOTO. No žurnāla izdošanai līdz bojāejai Sibīrijā: noslēgusies daudzsēriju filmas filmēšana par Emīliju Benjamiņu 13
Pagājušajā nedēļā noslēgusies vēsturiskās daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” filmēšana. Filmas pirmizrāde plānota 2021. gada rudenī, bet 2022. gadā seriālu izrādīs Latvijas Televīzija.
“Apstākļi, kādos pagājušā gada laikā veidots šis lielais 20. gadsimta Latvijas vēstures stāsts, bija pietiekami sarežģīti, tādēļ paldies visiem, kas uzticējās un ļāva notikt šai Latvijas vēstures posma rekonstrukcijai un interpretācijai. Mēs ceram, ka tas būs stāsts, kas ļaus saprast cilvēku likteņu, varas un preses attiecības, arī dzimumu līdztiesības jautājumus un Latvijas vēstures dilemmas un cilvēku atbildību par tām. Īpašs paldies lieliskajai komandai, kas izturēja un veidoja filmas stāstu, kā arī Benjamiņu ģimenei, kas uzticēja ģimenes atmiņas un arhīvus filmas izveidei,” tā daudzsēriju filmas producents Gints Grūbe.
Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” būs stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par leģendu. Filmas stāsts sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā aptvers laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Filmēšana sākās pagājušā gada 19. novembrī Rīgā un pēc 50 filmēšanas dienām noslēdzās Benjaminu ģimenes vasarnīcā Valdeķu muižā un Rīgas ielās.
Katra sērija atspoguļos kādu zīmīgu viņas dzīves fragmentu, parādot dažādas viņas personības šķautnes – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados, viņas kā sievietes sapņiem un problēmām, un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā tiks parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā un skatītājiem tiek dota iespēja atpazīt daudzus zināmus vēsturiskus personāžus – Kārli Skalbi, Vili Lāci, Jāni Kārkliņu, Annija Simsoni, Pēteris Blauss, Jūliju Lāci, Augustu Kirhenšteinu. Filmas sešas spēlfilmu sērijas būs autoru mākslinieciska interpretācija par galveno varoni un vēsturiskajiem notikumiem, bet pēdējā, septītā sērija ir dokumentālu liecību apkopojums par filmas varoņiem, viņu prototipiem pēcnācēju atmiņās.
Filmas scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, apkopojot vēstures avotus un varoņu atmiņas, konsultanti – Māra Zālīte, Ineta Lipša, pie daudzsēriju filmas izveides strādā režisori Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, bet pie dokumentālās daļas izveides – Gints Grūbe un Lilita Eglīte. Filmas operators ir Andrejs Rudzāts, mākslinieki – Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis, kostīmu mākslinieces – Aija Strazdiņa un Rūta Kuplā, grima māksliniece Vivita Jansone, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa, seriāla producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.
Emīlijas Benjamiņas lomu atveido aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu – Juris Bartkevičs. Daudzsēriju filmā redzami arī tādi izcili Latvijas aktieri kā Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, tāpat “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” redakciju atveidos Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Raimonds Celms, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Andis Strods, Arnolds Osis un citi.
Filmu studija “Mistrus Media” iepriekš veidojusi vairākas vēsturiskas spēlfilmas “Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, koprodukcijas spēlfilmas “Mijkrēslis”, “Dabīgā gaisma”, kas tikko kā piedzīvoja pirmizrādi Berlīnes kinofestivāla konkursa programmas vasaras speciālajā programmā, dokumentālas vēstures rekonstrukcijas “Escaping Riga”, “Spiegs, kurš mans tēvs” – filmas, kas demonstrētas daudzos pasaulē nozīmīgos filmu festivālos.
