FOTO: No Marisa Jansona atvadīsies ceturtdien Sanktpēterburgā 0
Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā diriģenta Marisa Jansona norisināsies ceturtdien, 5. decembrī, no plkst. 10.30 Sanktpēterburgas Filharmonijas Lielajā zālē, liecina paziņojums filharmonijas mājaslapā.
Filharmonijas pārstāvji arī norāda, ka visi – Jansona kolēģi, klausītāji, mūzikas mākslas pazinēji – ir piedzīvojuši milzīgu zaudējumu, kura mērogs pilnā mērā vēl jāaptver.
Pēdējo reizi filharmonijas Lielajā zālē Jansons uzstājies šī gada februārī kopā ar Akadēmisko simfonisko orķestri.
Jau vēstīts, ka 30. novembrī Sanktpēterburgā mūžībā aizgājis izcilais diriģents Jansons.
Jansons ilgstoši sirga ar sirds slimību, tādēļ pēdējā laikā atcēla vairākus koncertus, taču oktobra beigās pēc sešu mēnešu pārtraukuma stājās pie diriģenta pults kopā ar savu Bavārijas Radio simfonisko orķestri.
Krievijas medijos kā Jansona nāves cēlonis minēta akūta sirds mazspēja.
Skumjas par pasaulslavenā, mūziķu vidū iemīļotā maestro aiziešanu sociālajos tīklos pauduši kolēģi, prestiži mūzikas izdevumi, kāa rī visi muzikālie kolektīvi, kurus Mariss Jansons vadījis.
Maestro skolnieks Andris Nelsons raksta “Dižais Mariss Jansons bija neticams kolēģis, skolotājs un mentors. Ziņas par viņa aiziešanu ir šoks un mani dziļi skumdina. Mūzikas pasaule ir zaudējusi vienu no saviem pīlāriem. Man viņa ļoti pietrūks.”
Marisa Jansona somu kolēģis, diriģents un komponists Esa Peka Salonens mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta: “Mani dziļi skumdina Marisa Jansona nāve. Viņš bija viens no dižākajiem mūziķiem, kādus esmu pazinis. Man mūžam pietrūks viņa un viņa brīnišķīgā, intensīvā mūzikas radīšanas procesa. Vissirsnīgākā līdzjūtība visiem, ko viņš mīlēja.”
Pasaulslavenā Pekinā dzimusī pianiste Juja Vana: “R.I.P., dārgo maestro! Jūsu ļoti pietrūks, bet jūsu mūzika paliks mūsu sirdīs mūžīgi.”
Jansons dzimis 1943.gada 10.janvārī Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē.
1946. gadā viņa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā, un 1956. gadā arī ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur viņš tobrīd bija jau diriģents Ļeņingradas filharmonijā.
Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.
No 1973. gada Jansons vadīja daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV, tostarp bijis Ļeņingradas Filharmonijas diriģenta asistents, kā arī vadījis Oslo Filharmonijas orķestri, Pitsburgas Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Amsterdamas Karalisko “Concertgebouw” orķestri.
2006. gadā, 2012. gadā un 2016. gadā Jansons vadījis Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.
Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999.gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, savukārt 2001. gadā – par Vīnes “Gesellschaft der Musikfreunde” goda locekli. 2000.gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006. gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
2006. gadā Jansons saņēma “Grammy” balvu kategorijā “Labākais orķestra sniegums” kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori par Šostakoviča 13. simfonijas izpildījumu.
1996. gadā operas “La Boheme” diriģēšanas laikā Oslo Jansons pārcieta smagu sirdslēkmi.
