FOTO. No gardas pašceptas maizes līdz metālkalumiem! Brīvdabas muzeja gadatirgus burvību skatīt un baudīt sanākuši tūkstošiem cilvēku 23
Tradicionālo tautas lietišķās mākslas izstrādājumu gadatirgu sestdien Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā apmeklēja vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un arī ārvalstu tūristi.
Šogad gadatirgū, kas notiek 52.reizi, preces piedāvā 510 amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju, kā arī ēdinātāju.
Meistari piedāvā apskatīt un iegādāties keramikas izstrādājumus, dažādus pinumus, ar tradicionālām apstrādes metodēm darinātus koka priekšmetus, ādas izstrādājumus, metālkalumus, rotas, austus galdautus, dvieļus, lakatus un segas, adījumus un tamborējumus, apģērbu, dabīgo kosmētiku un pirtslietas, kā arī rotaļlietas, sveces, stikla, poligrāfijas izstrādājumus.
Šogad gadatirgū īpaši tiek godināta maize. Tāpat zemnieki piedāvā iegādāties dārzeņus, ogas, kā arī konservējumus – mērces, sīrupus, ievārījumus, kaņepju izstrādājumus, cigoriņu kafiju, dabīgās tējas, sukādes, konfektes, saldējumu un dažādus dzērienus. Savukārt bitenieki gadatirgū piedāvā ne tikai medu un citus bišu produktus, bet interesenti var vērot arī bišu saimes darbošanos caurredzamā stropā.
Gadatirgū iespējams arī iesaistīties keramikas darbnīcā, skalu grozu pīšanā, vilnas vērpšanā, burbuļsaktu kalšanā, piekariņu gatavošanā, karošu grebšanā, pastalu gatavošanā, celaiņu aušanā un knipelēto mežģīņu darināšanā. Tirgus laukumā var skatīties, kā koka amatnieks Juris Balodis grebj abru.
Par tirgus muzikālo noformējumu šodien parūpējās Limbažu kapela “Ziemeļmala”, kapela “Brička”, etnokompānija “Zeidi”, Daugmales kapela un folkloras kopa, kā arī Drabešu muižas muzikanti, bet svētdien, 2.jūnijā, par tirgus lustēm gādās etnogrupa “Ogas”, deju ansamblis “Dancītis”, Valmieras kultūras centra Tautas mūzikas kopa, postfolkloras grupa “Kaligo”, Aleksandrs Maijers un Harijs Vargants.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Šogad muzejs svin simtgadi. Tā platība ir 87 hektāri, un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.
