FOTO. Nežēlīgi stāsti un likteņi: pasaules ietekmīgākie narkotiku karaļi 1
Narkotiku tirdzniecība nav tikai krāsains fons populāriem TV šoviem un filmām. Tas ir patiess drauds cilvēku drošībai un bīstams bizness, kas pasaulē veicina noziedzību un vardarbību. Šajā nelikumīgo vielu tīklājau kopš 20. gadsimta ir valdījuši ietekmīgi narkobaroni, kuru vārdus piemin joprojām.
Nelegālais bizness ir ļoti riskants – par naudu, kas nopelnīta ar aizliegtajām darbībām, drošību un dzīvību nenopirksi. To pierāda arī narkotiku karteļu darboņu likteņi, kuri visbiežāk beidzas neveiksmīgi un pat traģiski.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)26. jūniju visā pasaulē noteikusi kā Starptautisko dienu pret narkotiku lietošanu un to nelikumīgu tirdzniecību, lai informētu sabiedrību par aizliegto vielu nāvējošo ietekmi un cīnītos ar to izskaušanu.
Nozīmīgo iniciatīvu ANO Ģenerālā asambleja aizsāka jau 1987. gadā. Katru gadu šo dienu atbalsta indivīdi, kopienas un organizācijas visā pasaulē, veidojot kampaņas un pasākumus, lai veicinātu izpratni par to, kādas problēmas un sekasrada narkotiskās vielas.
Arī kanāls “National Geographic”, atgādinot par šo nozīmīgo datumu, sniedz ieskatu visu laiku zināmāko narkobaronu dzīvēs un viņu traģiskajos likteņos.
Zaudēja visu – varenākā karteļa vadonis “El Čapo”
Jau 14 gadu vecumāHaokins Gusmans Loera jeb “El Čapo”sāka audzēt marihuānu un strādāja magoņu laukos. Kopš tā laika Gusmans pakāpeniski, bet pārliecinoši veidoja savu karjeru Meksikas noziedzīgajos grupējumos. Laika gaitā viņš kļuva par vienu no lielākajiem narkotiku kontrabandistiem pasaulē, un Gusmanu pat iekļāva pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā.
Ar iesauku “Īsais”, jo “El Čapo” bija tikai 168 centimetrus garš, viņuatpazina kā sarežģītas tuneļu sistēmas izmantotāju un pasaules ienesīgākā Sinaloas narkokarteļa vadoni. Deviņdesmitajos gados narkobarons pilnveidoja savu darbību, attīstot sarežģītus pazemes tuneļus aizliegto vielu pārvešanai pāri robežai.
Tomēr, pieaugot bagātībai un impērijai, palielinājās arī tiesībaizsardzības iestāžu interese par Gusmanu. Pirmo reizi viņu aizturēja 1993. gadā un piesprieda 20 gadu cietumsodu par sazvērestību, narkotiku tirdzniecību un kukuļošanu. Taču “El Čapo” pēc astoņiem gadiem no cietuma izkļuva. Lēš, ka tas noticis pavisam vienkārši – “Īsais” paslēpās veļas grozā un aizbēga.
Otro reizi noziedznieku notvēra 2014. gadā un nogādāja Altiplano cietumā, Meksikā. Arī no tā “El Čapo”izbēga, izrokot tuneli. Trešā reize bija liktenīga – ļaundari noķēra 2016. gada janvārī, piespriežot mūža ieslodzījumu. Viņu atzina vainīgu dažādos noziegumos, tostarp kontrabandā, naudas atmazgāšanā un ieroču glabāšanā.
Ja kādreiz Haokins bija ietekmīgākais narkodīleris, tad tagad viņam vairs nekas nepieder.
Nežēlīgā Maiami kokaīna “karaliene”
Ne visi, kas apgrozāsaizliegto vielu biznesā un karteļos, ir vīrieši. Viena no visu laiku nežēlīgākajām narkotiku “karalienēm” bija sieviete – Grizelda Blanko. Ar segvārdiem “La Madrina”un “Krustmāte”, viņa vadīja Medeljinas karteli.
Blanko kļuva pazīstama, izgatavojot krūšturus un jostas, kas paredzētas kontrabandas paslēpšanai un pārvešanai pāri robežai. Pēc tam, 20. gadsimta 70. gados, Blanko ilgu laiku izplatīja kokaīnu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Bija brīdis, kad Grizelda pelnīja vismaz 50 miljonus eiro mēnesī tikai par narkotiku pārdošanu.Jāpiebilst, ka arī viņa pati bija atkarīga no baltā pulvera un citām vielām.
Toties 1971. gadā “Krustmāte”sāka veidot savu nelegālo narkotiku tīklu. Sieviete bija ļoti nežēlīga, iemantojot slavu ne tikai ar aizliegto biznesu, bet arī ar slepkavībām, ko veica. Lēš, ka uz kokaīnaizplatītājas sirdsapziņas ir aptuveni 200 upuru, tajā skaitā arī pašas trīs vīri. Pēc šīm slepkavībām “Krustmāte” iemantoja iesauku “Melnā atraitne”.
Protams, darbības nepalika bez sekām. Varas iestādes viņuvajāja ilgi un beigās piesprieda 20 gadu cietumsodu par narkotiku tirdzniecību, ko sieviete arī izcieta. 2012. gadā Grizeldu nogalināja ar tādu metodi, kādu pati Blanko bieži izmantoja, lai atbrīvotos no saviem ienaidniekiem. Proti, viņu nežēlīgi nošāva kāds garāmbraucošs motociklists.
Meksikas dīleris Giljēns un viņa sakāve
Bīstamā biznesa pārstāvji neiztiek bez dažādiem segvārdiem. Tādu iemantoja arī Osiels Kardenass Giljēns – šo narkobaronu sauca par “Draugu slepkavu”. Viņš 1996. gadā nogalināja sevpazīstamo Salvadoru Gomezu, kuram bija jāpārņem vadība pār Persijas līča karteli. Lieki piebilst, kurš pēc tam kļuva par narkotiku karteļa vadoni.
Šis apreibinošo vielu izplatītājs bija neapturams. Giljēns izveidoja arī apvienību “Los Zetas”, kas sākotnēji bija Meksikas elitārās policijas vienības dezertieru grupa. To pārgalvis nolīga savai personiskajai drošībai, bet pēc tam tā pārtapa par nežēlīgu un vardarbīgu spēku visā kartelī. Grupa ar vadoni priekšgalā uzņēmās arī atbildību par kokaīna un citu narkotiku pārvešanu no Meksikas uz ASV.
Arī šis nav stāsts ar laimīgām beigām. Proti, pēc apšaudes ar Meksikas militārpersonām 2003. gadā, Kardenasu arestēja un 2007. gadā izdeva ASV. Trīs gadus vēlāk viņu notiesāja uz 25 gadiem par naudas atmazgāšanu,apreibinošo vielu tirdzniecību, slepkavību un draudiem diviem federālajiem aģentiem.
Giljēnam atņēma visus īpašumus, un viņa arests iedragājaPersijas līča un “Los Zetas” darbību.
ASV visvairāk meklētais tirgonis –Gača
Pasaules slavenākā narkodīlera Pablo Eskobara draugs bija neviens cits kā Hosē Rodrigess. Viņš savukarjeru sāka ar smaragdu kontrabandu un līdz 1970. gadam ieguva slepkavas reputāciju. Pazīstams ar iesauku Gača,viņš piegādāja kokaīnu ne tikai visas Amerikas teritorijā, bet arī uz Karību salām un Rietumeiropu.
Bezbailīgs un alkatīgs, Hosēnogalināja jebkuru, kasstājās ceļā. Gača bija viens no Medeljinas karteļa dibinātājiem. Šī karteļa darbība bija neticama – ar ienākumiem līdz 350 miljoniem eiro nedēļā. Tieši caur toRodrigess kļuva ietekmīgs un turīgs.
Kopā ar Eskobaru abi uzspridzināja federālās policijas biroju Bogotas centrā. Sekas bija milzīgas – ļaundari nogalināja 63 cilvēkus, bet 1000 tika ievainoti. Varas iestādes sāka karu pret Medeljinas karteli. Kokaīna magnātu un viņa dēlu Frediju nogalināja sadursmēs ar Kolumbijas policiju1989. gadā.
Galvenais heroīna izplatītājs – Khun Sa
Vairāk nekā 10 gadu Khun Sa bija vadonis heroīna pasaulē. Narkobarona karjera bija atkarīga no spējas iegūt cilvēku lojalitāti tādās mazās vietās kā, piemēram, Taizemes ciematā Ban Hin Taek. Viņš bija dāsns pret šī apgabala iedzīvotājiem, cēla skolas un veselības centrus, jo vienlaikus izmantoja šo reģionu kā bāzi savam ārkārtīgi ienesīgajam un nelegālajam narkotiku biznesam.
Noziedznieku dēvēja arī par “Opija karali”, pateicoties masveida kontrabandas operācijām Zelta trijstūrī, kur Khun Sa bija dominējošs aizliegtā biznesa pārstāvis laika posmā no 1976.līdz 1996. gadam. Par Zelta trijstūri sauca Taizemes, Birmas un Laosas magoņu kalnu plantācijas, kas nodrošināja heroīna un citu apreibinošo vielu piegādi ASV.
Sa kļuva par vienu no visvairāk meklētajiem vīriešiem 20. gadsimta 90. gados, bet tad narkobarona ietekme un vara samazinājās. 1996. gadā viņš padevās Birmas valdībai un atteicās no savas armijas kontroles un lielajām bagātībām. Noziedznieks 2007. gadānomira 73 gadu vecumā. Viņa patiesais nāves cēlonisnav zināms.
Vēlies uzzināt vairāk? Jau sestdien, 26. jūnijā,visas dienas garumā kanālā “National Geographic” demonstrēs “Dienai pret narkotikām” veltītu raidījumu ciklu par likumsargu cīņu ar kontrabandistiem un citiem noziedzniekiem, kā arī negatīvajām un bīstamajām aizliegto vielu lietošanas sekām.
