FOTO. Modes muzejs ver durvis apmeklētājiem ar ilgi gaidītu izstādi: “No Fortuny līdz Versace. Itālijas mode 100 gados” 0
17. jūlijā Modes muzejs atkal ver durvis apmeklētājiem, turklāt ar ilgi gaidītu izstādi “No Fortuny līdz Versace. Itālijas mode 100 gados”. Tajā apskatāmi vērtīgi eksponāti no unikālās Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kā arī no Modes muzeja krājuma – šedevri, ko itāliešu modes dizaineri radījuši visa 20. gadsimta garumā un arī 21. gadsimta sākumā.
Renesanses laikā Eiropas izsmalcinātākie valdnieki un galminieki tērpās Itālijas satriecoši skaistajos audumos. Tomēr 16. gadsimta gaitā Itālija zaudēja savu noteicošo lomu Eiropas modē – un modes galvaspilsētas lomu uz ilgu laiku iekaroja Parīze. Pat pēc Itālijas valstiskās apvienošanās 1861. gadā Itālijas bagātie un varenie turpināja dot priekšroku Parīzē vai Londonā tapušiem tērpiem – kāds Milānas grāfs pat esot sūtījis savus kreklus gludināt uz Londonu.
20. gadsimta sākumā pamazām sāka iezīmēties pārmaiņas – Itālijā sāka runāt par nepieciešamību izveidot savu modi. Paradoksāli, taču par vienu no ietekmīgākajiem agrīnās Itālijas modes pārstāvjiem kļuva nevis itālietis, bet gan spānis – mākslinieks, izgudrotājs un dizainers Mariano Fortunī (1871–1949). Viņa izcilo nozīmi Itālijas kultūrā akcentēja arī Itālijas vēstnieks Latvijā Stefano Taliani de Markio kungs.
Lielu daļu mūža Mariano Fortunī nodzīvoja pilī Venēcijā un, iedvesmodamies no antīkās kultūras, 20. gadsimta sākumā radīja savus pārlaicīgos hitonu un peplosu stila tērpus, kuru unikālā audumu plisēšanas metode joprojām nav atklāta. Savukārt apdrukājot un krāsojot samta audumus savā darbnīcā, Fortunī smēlās iedvesmu Renesanses laika greznajos audumos. Lepojamies, ka Modes muzeja izstādē varēs apskatīt ne vien Mariano Fortunī, bet arī Marijas Monači Galengas tērpus, kas arī tapuši, iedvesmojoties no Renesanses laika brīnumskaistajiem samta audumiem.
20. gadsimta sākumā Itālijā vēl bija saglabājusies spēcīga amatnieku darbnīcu sistēma –jo īpaši ādas apstrādē. Ne velti tādi slaveni uzņēmumi kā “Gucci”, “Prada”, “Trussardi” un “Fendi” 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs sāka darbību kā ādas izstrādājumu izgatavotāji. Savukārt dižais Salvatore Ferragamo (1898–1960) jau kopš 20. gadiem radīja apavus visspožākajām Holivudas kinozvaigznēm, darbodamies ASV, taču pēc tam atgriezās Itālijā, lai varētu izmantot dzimtenes kurpnieku izcilās prasmes. Arī Itālijā izgatavotie dažādu modes namu apavi ir būtiska šīs izstādes daļa.
Ceļš līdz savai modei Itālijas gadījumā nebija nedz ātrs, nedz viegls, tāpēc virkne dizaineru gan starpkaru periodā, gan pēc Otrā pasaules kara devās uz Parīzi, lai darbotos tur. Elza Skjaparelli, Nina Riči, Pjērs Kardēns, Emanuels Ungaro, Džanfranko Ferre – šie spilgtie un izteiksmīgie itāliešu izcelsmes modes mākslinieki savu darbību modes jomā pilnībā vai daļēji saistīja ar Parīzi. Arī viņu tērpus varēs redzēt Modes muzeja jaunajā izstādē. Īpaši priecājamies par iespēju parādīt izcilās modes dizaineres un Koko Šaneles sīvās sāncenses Elzas Skjaparelli (1890–1973) radītos tērpus.
Pēc Otrā pasaules kara, apzinot karā izpostītās valsts stiprās puses, Itālijā tika nolemts atbalstīt tekstila un ādas apstrādes nozari. Radās aizvien vairāk talantīgu un ambiciozu modes dizaineru, un 1951. gadā Florencē tika sarīkota modes skate īpaši ASV žurnālistiem un lielo veikalu iepircējiem. Tā izrādījās ārkārtīgi veiksmīga un tika plaši atspoguļota presē – tieši šo brīdi pieņemts uzskatīt par Itālijas mūsdienu modes sākumu. Izstādē Modes muzejā apskatāmas Itālijas agrīnā perioda modes granddāmu māsu Fontanu jeb “Sorelle Fontana” kleitas, kā arī elegants hercogienes Simonetas Viskonti jeb “Simonetta” dizainēts New Look tērps.
Aristokrāti modes biznesā – tā ir vēl viena tipiska Itālijas iezīme: bez jau pieminētās hercogienes radītās kleitas izstādē apskatāms satriecošs grāfienes Almas Marijas Lami dizainēts vakartērps, kņazes Irēnas Galicinas (1916–2006) radītais, kā arī marķīza Emilio Puči (1914–1992) kleita – Puči, kurš kļuva par 60. un 70. gadu modes leģendu, reiz ironizēja, ka esot pirmais Puči 1000 gadu laikā, kurš strādā algotu darbu.
Tādi dizaineri kā Džordžo Armani, Džanni Versače, Džanfranko Ferre, Miuča Prada, Domeniko Dolče un Stefano Gabana jeb “Dolce&Gabbana” 20. gadsimta izskaņā pacēla Itālijas modi vēl nebijušos augstumos. Pat 21. gadsimta sarežģītajā modes industrijas situācijā, kurā dominē ātrā mode un milzīga Ķīnas ietekme, Itālija prot aizraut, iepriecināt un padarīt pasauli skaistāku.
Kas īsti ir Itālijas modes pievilcības noslēpums? Aristokrātiskā elegance? Kvalitāte un savdabīgais, tikai Itālijai raksturīgais “dolce vita” vieglums? Asociācijas ar sauli, jūru, atpūtu un piedzīvojumiem “Romas brīvdienu” garā? Pa druskai no tā visa, turklāt vēl senas apģērbu un apavu darināšanas tradīcijas, mijiedarbība ar mākslu, Itālijas mēbeļu un automašīnu dizaina uzvaras gājiens visā pasaulē, kā arī jaunākās ražošanas, materiālu un dizaina iespējas un lieliska dizaina jomas izglītība. Itālija 20. gadsimta gaitā kļuva par iekārotāko apģērbu un aksesuāru lielvalsti, gudri izmantojot šīs priekšrocības un atjautīgi atrodot brīvu nišu starp amerikāņu sportisko un demokrātisko modi un franču augstās modes pastīvo formalitāti un komforta trūkumu.
Izstāde “No Fortuny līdz Versace. Itālijas mode 100 gados” Modes muzejā atvērta, sākot no 17. jūlija. Tā ir jau astotā Modes muzeja izstāde: iepriekš muzejā tikušas eksponētas izstādes “30. gadu elegance”, “Austrumu noslēpumi. Rietumu mode un Ķīna”, “Dior”, “Zelta divdesmitie”, “1918. Brīvības šiks”, “Spožie astoņdesmitie”un “Dāma krinolīnā”, kas bija veltīta 19. gadsimta vidus modei.
Uzziņai:
Muzeja darba laiks: katru dienu no 11.00 līdz 19.00 (ziemas sezonā, no 1. oktobra līdz 14. maijam – no 11.00 līdz 18.00).
Biļetes: 7 EUR; grupām 6 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem 5 EUR. Katra mēneša pirmajā otrdienā atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem – biļetes cena tikai 3 EUR.
Modes muzejs atrodas Rīgā, Grēcinieku ielā 24.
