Bundzinieks griežas un griežas
5
Un te vēl kāds 90. gadu stāsts. Šoreiz no uzstāšanās VEF, kur noticis kāds vietējais pasākums dejotājiem, bet mūziķi uzaicināti, lai paspēlētu starplaikos, kamēr dejotāji pārģērbjas.
“Tā kā dejotājiem vajag tukšu skatuvi, mēs aparatūru tur nevarējām uzstādīt, tāpēc nolēmām spēlēt uz fonogrammām. Svarīgi piebilst, ka tur bija grozāmā skatuve. Mēs ar Aigaru nostājāmies priekšā, bet bundzinieks Olafs bija iekārtojies grozāmās skatuves otrā malā, izplānojot, ka viņš piegriezīsies mums klāt.
Pienāca mūsu priekšnesuma kārta. Gaidījām, kad pieslīdēs bundzinieks. Bet tā nu bija sanācis, ka vīrs, kurš atbild par grozāmo skatuvi, bija nedaudz “iesvilpis” jau pirms pasākuma un turpināja to darīt arī pasākuma laikā.
Tad nu skats noteikti bija labs: mēs tēlojām, ka spēlējam dzīvajā, bez fonogrammas, sagaidījām bundzinieku, bet viņa skatuve turpināja griezties. Tā mēs visu dziesmu skatījāmies, kā bundzinieks griežas – pieslīd pie mums un tad atkal aizslīd prom.”
Līdzīgi trakumi bijuši arī citos koncertos Reiz vienā ģitārai pārtrūkusi stīga, bet bundziniekam kaut kas atgadījies ar bungām. Ingus palicis vienīgais, kurš var turpināt muzicēt. Dziedājis un spēlējis savu ģitāru, cik vien spēka. Tā sanācis, ka šī bijusi vienīgā dziesma koncertā, ko filmējusi arī televīzija.. Skats pēc tam video bijis iespaidīgs – visi kaut kur skrien, rosās, bet Ingu viens pats spēlē un dzied.
