Otro stāstu Ingus esot jau medijos stāstījis, taču viņam pašam tas ļoti patīkot, tāpēc – lai iet vēlreiz!
“Kādu laiku mums likās, ka mūsu grupas neveiksmju pamatā ir tās nosaukums, tāpēc sarīkojām lielu balli, kuras mērķis bija mainīt nosaukumu.
Tika saaicināti daudzi cilvēki, katrs izteica savu viedokli. Variantu bija daudz. Beigās neko nemainījām, taču piedzīvojām normālu izklaides pasākumu.
Pasākums beidzās un bija jābrauc mājās, taču izrādījās, ka uz visiem 12 palikušajiem ir tikai 1 “Zaparožecs”. Un nebrauksi taču vairākas reizes… Tā arī visi 12 sakāpām iekšā. Policija mūs apturēja pie Vidzemes tirgus, jo skats no malas noteikti bija iespaidīgs.
Mūs apturēja, šoferim, kurš tolaik spēlēja Latvijas Nacionālajā operā, draudēja pamatīgas nepatikšanas. Bet skats noteikti bija iespaidīgs. Visi 12 policista priekšā pa vienam sākām kāpt ārā no automašīnas. Policists kļuva arvien mēmāks. Viens no maniem kolēģiem – Laimonis – ir divus metrus garš, arī viņš izkāpa. Kā beidzamais izkāpa Aigars Voitišķis – arī viņš nav nekāda mazā auguma.
Policists, to visu noskatījies, rācijā paziņoja, ka nepieciešami papildspēki…”