FOTO: Mednieki Skrundā salīdzina ragus un ilkņus 3
Ienākot Skrundas kultūras namā, kur no 18. Līdz 23. aprīlim norisinājās Dienvidkurzemes reģiona medību trofeju izstāde, jau pie galvenajām durvīm bija dzirdami sajūsmas un pārsteiguma saucieni – bērnu balsis pat pārmāca pieaugušo čalošanu. Svarīgākais secinājums jau pašā izstādes sākumā – cilvēkiem ļoti interesē mednieku darbs mežā un tā rezultāts, kas ir skatāms šādās ekspozīcijās. Viens no galvenajiem ieguvumiem ir tieši sabiedrības uzmanība, ko piesaistīja Skrundas medību trofeju izstāde, stāsta viens no tās kuratoriem, mednieks Ansis Freimanis.
Tādās izstādēs, ja vēl skatītāji ir pietiekami zinātkāri un atvērti, bet stāstītājs atraktīvs un savā jomā zinošs, tas ir kā magnēts, kas satuvina mierīgos iedzīvotājus un medniekus, ļauj nodibināt sakarus starp tuvākiem un tālākiem kaimiņu mednieku kolektīviem un satikt attālākos reģiona novados esošo platību apsaimniekotājus. Vēl viens ļoti būtisks Skrundas medību trofeju izstādes uzdevums bija uzskatāmi parādīt lauksaimniekiem, ka mednieki nesēž rokas klēpī salikuši, ka viņi medī, samazina staltbriežu, aļņu, mežacūku un bebru populāciju, tā palīdzot pasargāt sējumus un stādījumus, kā arī ierobežot grauzēju un plēsēju aktivitāti mežā un laukos. Daļēji tas arī esot izdevies, atzīst A. Fraimanis, jo vairāki mednieki paši ir lauksaimnieki un viņi apzinās, ka mednieku darbs, medību saimniecības uzturēšana un katra kolektīva ieguldījums dabas līdzsvara uzturēšanā ir jāpopularizē un šādas trofeju izstādes sekmē savstarpējo sapratni.
Skrundā medību trofeju izstāde ar eksponātu vērtēšana tika atklāta pirmo reizi. Iepriekš te ir bijis tikai Latvijas Mednieku savienības (LMS) rīkotais seminārs par staltbriežu selektīvajām medībām, uz kuru vietējie mednieki atgādāja savas trofejas. Toreiz visi ragi tika sarindoti ārā, improvizētā trofeju ekspresizstādē, uzskatāmam paskaidrojumam par pareizu staltbrieža vecuma un ragu kvalitātes novērtēšanu, par kuru stāstīja LMS vadītājs Jānis Baumanis. Vietējie iedzīvotāji arī ar lielu interesi apskatīja ragus, taču toreiz briežu trofeju nebija īpaši daudz.
Nesalīdzināmi lielāku un daudzveidīgāku ekspozīciju varēja aplūkot Skrundas kultūras nama lielajā zālē aprīļa trešajā nedēļā. Kopumā mednieki atveda 169 eksponātus: astoņdesmit staltbrieža, piecus aļņu un trīspadsmit stirnu āžu ragus, kā arī trīsdesmit divus mežacūku ilkņus, divdesmit piecus bebra, astoņus vilka un četrus lūša galvaskausus, vienu vilka un vienu lūša ādu.
Izstāde vainagojusies izciliem rezultātiem, īpaši runājot par staltbriežu trofejām. Astoņi ragi novērtēti ar zelta medaļu. Viens briedis kritis tālajā 1993.gadā un tā arī bija spēcīgākā izstādes trofeja. Tās autors ir Māris Zīle no medību kluba „Rudbārži” (226,97 CIC punkti). Pārējie zelta medaļnieki visi ir pagājušajā gadā nomedīti brieži. LMS Aizputes nodaļas un LMS Dienvidkurzemes reģiona vadītāja vietnieks, mednieks un staltbriežu selektīvo medību principu ieviesējs Gints Kaktiņš, stāsta, ka knapi pierunājis M.Zīli atvest ragus uz vērtēšanu. Apskatot šo trofeju, pārsteidz žuburu un visas rotas simetrija, rozešu apkārtmērs un kopējais ragu masīvums. G.Kaktiņš sacīja, ja šos ragus novērtētu uzreiz pēc tam, kad briedis tika nomedīts, tie saņemtu pie 300 CIC punktiem.
Otrajā vietā pēc punktu skaita ir medību kluba „Pampāļi” mednieka Māra Stolera staltbrieža trofeja (225,38 CIC punkti) un mednieku kluba „Egļu mežniecība” pārstāvja Armanda Sadauska iegūtie ragi (24,53 CIC punkti).
No 80 iesniegtajiem staltbrieža ragiem astoņi saņēma pirmās godalgas, 40 tika pie sudraba un 27 pie bronzas medaļām.
Ar mīnusa zīmi
Vieni staltbrieža ragi izstādē – divus ar pusi gadus veca bullēna galvas rota izraisīja milzīgu nožēlu un pat zaudējuma sajūtu. Ap četrdesmit centimetrus gari ragi, ar ļoti labi attīstītiem, aptuveni 15 centimetrus gariem acu žuburiem. Kopējais žuburu skaits – 12!
Vēl pirms iespējas aprunāties ar speciālistu, nācās dzirdēt mednieku viedokli, ka tas esot bijis kroplis, trofeja nenormāla, tādēļ pariezi esot nošauts. Šie brieža ragi ir ne tikai masīvi un gari, bet arī ļoti simetriski, kas ir svarīgākā dabiskuma pazīme. Kroplības nemēdz būt skaistas un simetriskas. Drīz arī nāca izskaidrojums. Skrundas nodaļas vadījās Normunds Lācītis stāstīja, ka šis briedis nomedīts uz gaidi, novērtējot un atlasot. Viņš ķermenis bijis ievērojami mazāks, nekā citiem briežiem un šie ragi pastiprinājuši mednieka pārliecību, ka bullēns jāizņem no populācijas. G.Kaktiņš savukārt skaidroja, ka šis ir Rumānijas asinslīniju staltbriedis, kas izlaists savvaļā mūsu populācijas ģenētiskā fonda uzlabošanai un papildināšanai. Skaidrs, ka ne visiem medniekiem nav zināms, ka šādi varētu izskatīties otrie ragi, jo tikai briežu dārzos tādus eksemplārus varot novērot. Pēc desmit vai vienpadsmit gadiem šis briedis būtu varējis kļūt par jaunu Latvijas rekordistu, vai pat pārsniegt maģisko robežu, kas mūsu mežos nomedīto stalto trofejām vēl nav izdevies nekad un pretendēt uz Lielo balvu. Latvijas medniekiem turpmāk būtu jārēķinās, ka mežā var nākties sastapties ar šādu pēc izskata mazāku brieža bulli, kuram ir izcili perspektīvi ragi. Tā nav kroplība, bet gan selekcijas nolūkā rūpīgi saudzējams ieguldījums staltbriežu populācijas nākotnē. Kopumā Latvijas mežos esot izlaisti 80 šādi briežu tēviņi.
Plašāku materiālu par šo tēmu lasiet vienā no nākamajiem žurnāla “Medības” numuriem.
Meža kuiļu ilkņi
Skundas izstādē no iesniegtajiem 32 eksponātiem, deviņi mežacūku kuiļu saņēmuši zelta medaļas. Lielāko punktu skaitu – 125,44 CIC punktus saņēma Modra Gobas (m/k „Tērvete”) nomedītais kuilis. Otrajā vietā Gatis Badovskis (m/k „Skrinda”, 125,03 CIC punkti), trešajā Rolands Ķēniņš (m/k „Druvas mednieks”, 123,98 CIC punkti). 11 ilkņu ktrofejas novērtētas ar sudraba medaļām, bet 7 ar bronzas.
Interesants stāsts saistāms ar kādu eksponātu pāri, kas sākumā šķiet tikai kā dekorācija. Proti, meža kuiļa galvaskauss ar ļoti gariem un nedabiski izliektiem apakšējiem ilkņiem kā kārpu cūkas tēviņam un mazītiņš trofeju dēlītis ar diviem strupiem un bojātiem ilknīšiem. Šī unikālā trofeja, kas patiesībā ir viens vesels, pieder m/k „Skrunda” medniekam Gintam Grieķerim un kādam viņa kolēģim. Stāsts ir tāds. Kādu dienu G.Grieķeris devies medīt mežarukšus. Vienu atradis, pietēmējis un šāvis. Cūka gar zemi! Skatās optikā, skatās… pēkšņi cūka pielec kājās un prom ir! Mednieks gājis lūkoties uz to vietu, kur meža ruksis nokritis un atrada zemē mētājamies viņa augšējos ilkņus. Pēc gada kāds cits mednieks nomedījis kuili ar ļoti gariem apakšējiem ilkņiem, bet bez augšējiem. Tā arī tapa šī ievērojamā divdaļīgā trofeja.
Aļņi. Stirnu āži
No pieciem iesniegtajiem aļņu ragiem, divi saņēmuši bronzas medaļas: Sandija Veinbaha trofeja (m/k „Tālava”, 259,82 CIC punkti) un Nerija Gidi alnis (m/k „Nīgrandes mednieks”, 253,21 CIC punkti). Pārējie palikuši bez medaļām.
Stirnu āžu ragu vērtēšanā par labākajiem atzīti Jāņa Drulles (m/k „Tālava”) nomedītā buka pērļainie, ar daudziem izaugumiem apveltītie ragi, kas novērtēti ar 156,25 CIC punktiem un zelta medaļu. Tiem seko divi sudraba īpašnieki Andris Petrovskis (m/k „Laidu mednieks”, 116,78 CIC punkti) un Sandijs Veinbahs (m/s „Tālava”, 115,05 CIC punkti). Kopumā stirnāžu trofejas saņēmušas vienu zelta, divas sudraba un piecas bronzas godalgas.
Vilki, lūši
Izstādē vērtēšanai un eksponešanai tika iesniegta viena vilka āda, kas palika bez medaļas un viena lūša āda. Romāna Miloševska (m/k „Poriņi”) trofeja saņēma 148,15 CIC punktus un zelta medaļu.
Galvaskausi
Skrundas trofeju izstādē nebija neviena lapsas, vai āpša galvaskausa, toties tika iesniegti astoņi vilka un četri lūša galvaskausi. No astoņām vilka galvām, trīs saņēma sudrabu, bet pārējās palika bez. Lielākais punktu skaits piešķirts mednieka Eināra Rozentāla trofejai (m/k „Būdnieki”, 41,80 CIC punkti).
No lūša galvaskausiem divi saņēma zelta, bet divi sudraba godalgas. Augstākais punktu skaits pienācās Māra Zīles trofejai (m/k „Rudbārži”, 27,30 CIC punkti).
Bebri
No divdesmit pieciem lielo grauzēju galvaskausiem tikai divi palika bez medaļām. 5 saņēma zeltu, astoņi – sudrabu, bet 10 novērtēti ar bronzu. Par Skrundas izstādes labāko bebra trofeju kļuva Jevgēnija Jakovļeva bebrs (m/k „Vecpils”, 26,70 CIC punkti).
