Mārupes novada eksporta ienākumi pārspēj visus pārējos novadus 0
Eksportā lielāko lomu ieņem Rīga un Pierīga, kur darba tirgus ir pārkarsis un darba devēji spiesti palielināt algas, bet reģionos, īpaši Krievijas pierobežā, situācija ir daudz sliktāka, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
To atklāja “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, veicot pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu – par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē un izveidojot ekonomikas enerģijas indeksu.
Rīga ir pakalpojumu eksporta līdere, bet pārējā Latvija ir galvenokārt preču eksportētāja. Tā Vidzemē gandrīz pusi eksporta veido meža nozare, bet mežainajā Kurzemē metālapstrādes un mašīnbūves devums ir lielāks, kā arī strauji augošs.
Rūpniecība šobrīd attīstās pusmēnesī ap Rīgu, kā arī Liepājā un Ventspilī, spriež ekonomists.
Augsta aktivitāte
Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta.
“Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,” komentē Strautiņš.
Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas un citās nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.
Otro vietu šajā reitingā ieņem Kocēnu novads, ņemot vērā lielo kokapstrādes un kūdras ieguves apjomu. Trešajā vietā ir Mālpils novads, kurā, cita starpā, darbojas mēbeļu ražošanas uzņēmums ar vislielāko nodarbināto skaitu SIA “Kvist”.
Starp lielajām pašvaldībām otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Olaines un Smiltenes novads, kas ir ļoti spēcīgi ražošanas centri.
Starp lielajām pilsētām pirmo vietu ieņem Valmiera, aiz sevis atstājot Rīgu, Ventspili un Liepāju.
Jāatzīmē, ka lielās pilsētas veido 64% aptverto eksporta ienākumu. 2017. gadā lielākais eksporta pieaugums reģionos bijis Līgatnes, Rojas un Ikšķiles novadā, bet lielākais kritums – Mērsraga, Ogres un Garkalnes novadā.
Izvērtējot eksporta struktūru bijušo rajonu robežās, redzama atšķirīga aina. Aizkraukles, Gulbenes un Valkas rajonā lielākos eksporta ieņēmumus veido meža nozare, bet Bauskas un Limbažu novadā dominē lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, savukārt Liepājas, Daugavpils, Tukuma, Jelgavas un Dobeles novadā nozīmīgu daļu veido mašīnbūve un metālapstrāde.
Drauds dažiem
Salīdzinoši zemais eksporta apjoms uz iedzīvotāju Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei – abu pilsētu tuvumā ir ekonomisks tuksnesis.
Šo pilsētu eksporta nozares pagaidām vēl nespēj radīt tādu ienākumu plūsmu, lai novērstu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nav pietiekami stiprs atbalsta punkts reģioniem, kuros trūkst citu spēcīgu attīstības centru.
Te jārunā īpaši par austrumu pierobežu. Ja situāciju izvērtē pēc bijušo rajonu robežām, no pieciem vājākajiem četri ir austrumu pierobežā. Arī Sēlijā un dažos novados Kurzemē mazā eksporta aktivitāte ir drauds to ilgtspējai.
Vienā no pēdējām vietām ir arī Limbažu novads, kur nav izmantotas visas sniegtās iespējas. Tāpat jāatzīmē Balvu, Ludzas un Alūksnes novadi, kā arī Jūrmala.
