FOTO. LPS neatbalsta piedāvājumu to budžetiem novirzīt 18,8% no kopbudžeta ieņēmumiem 0
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neatbalsta valdības piedāvājumu to budžetiem novirzīt 18,8% no kopbudžeta ieņēmumiem līdzšinējo 19,6% vietā, otrdien LPS valdes sēdē lēma pašvaldību pārstāvji, tomēr LPS vadītājs Gints Kaminskis parakstīs Ministru kabineta un LPS 2020.gada budžeta ietvara vienošanās un domstarpību protokolu.
Šodien atsevišķi ministri un pašvaldību vadītāji vairāk nekā divas stundas sprieda par Ministru kabineta un LPS 2020.gada budžeta ietvara vienošanās un domstarpību protokola projektu, ko Ministru kabinets plāno pieņemt rīt, 8.oktorbī. Kopumā protokolā panāktas vairākas vienošanās, tomēr LPS norādīja arī uz virkni neatrisinātu jautājumu.
Sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apgalvoja, ka valdībai un pašvaldībām par 2020.gada budžetu vienošanos ir vairāk nekā domstarpību.
Kaminskis informēja, ka pašvaldībām lielākie iebildumi ir pret to, ka 2020.gada budžetā pašvaldībām netiks paredzēti 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, bet gan 18,8%, kas ir zemākie prognozētie ieņēmumi kopš 2007.gada. Kaminskis uzsvēra, ka 19,6% no nodokļu ieņēmumiem nav tikai cipars, bet gan tas pašvaldībām nodrošina ieņēmumu prognozējamību.
Pēc LPS aplēsēm, valdības lēmumu ietekme uz pašvaldību budžetiem rada negatīvu fiskālu ietekmi 170 miljonu eiro apmērā. Kaminskis piebilda, ka valsts kopbudžeta pieaugums 2020.gadā tiek plānots ar vairāk nekā 8% pieaugumu jeb par 644 miljoniem eiro vairāk, nekā 2019.gadā, turpretī pašvaldību – vien 0,1% apmērā, kas ir aptuveni 1,5 miljoni eiro.
Valdībai un pašvaldībām 2020.gada budžeta kontekstā ir domstarpības par azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa (DRN) ieņēmumu pārdali no pašvaldību budžeta uz valsts budžetu, par pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem, par finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, par valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmu, par brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, kā arī par visu pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.
Kariņš uzskata, ka sarunu ceļā valdība un pašvaldības par 2020.gada budžetu ir panākušas vairāk vienošanos, bet domstarpību ir mazāk.
Premjers atzina, ka LPS prasības ir pamatotas un argumentētas, tomēr valstī ir ļoti daudz vajadzību, bet visas nav iespējams finansēt.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka 2020.gada budžetā pašvaldībām tiks nodrošināts sabalansēts finansējums, turklāt pašvaldību funkciju veikšanai tiks piešķirts par 63 miljoniem eiro vairāk, nekā 2019.gada budžetā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) informēja, ka DRN tuvāko gadu laikā piedzīvos nopietnas pārmaiņas, turklāt vēsturiski šim nodoklim ir vairākas likmes, kā arī nodalīti valsts un pašvaldību pienākumi. Tajā pašā laikā ministrs atzina, ka lielāks DRN ieņēmumu samazinājums būs vērojams tajās pašvaldībās, kurās ir atkritumu poligoni. Vienlaikus Pūce uzsvēra, ka turpmākajos gados plānots DRN ieņēmumu pieaugums un nodokļa pārdale vidējā termiņā izlīdzināsies.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka 2020.gada budžetā galvenokārt līdzekļi tiks novirzīti galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, bet vietējiem ceļiem “ugungrēku dzēšanai” tiks atvēlēts vien 10,1 miljons eiro.
Tāpat Linkaits informēja, ka viņš nav apmierināts ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) darbu, jo tam trūkst intelektuālās kapacitātes ilgtermiņa plānošanā. Tāpēc ministrs uzdevis LVC izstrādāt galveno un reģionālo ceļu attīstības stratēģiju turpmākajiem gadiem.
Diskusiju gaitā virkne pašvaldību vadītāju pauda neapmierinātību ar plānotajām izmaiņām DRN sadalījumā, pašvaldību iespējām aizņemties, kā arī pašvaldību pienākumu nodrošināt finansējumu brīvpusdienām.
Kaminskis aicināja valdību atteikties no plāna mainīt DRN nodokļa sadalījumu, jo tas nav pareizs lēmums.
Tomēr Pūce uzsvēra, ka līdz šim pašvaldībās vides aizsardzības jautājumiem veltītais finansējums netika izlietots atbilstoši mērķiem, turpretī jaunais DRN sadalījums ļaus pašvaldībām mērķtiecīgāk ieguldīt vides aizsardzībā. Kariņš piebilda, ka ar DRN maiņu plānots mazināt ēnu ekonomiku.
Sēdes noslēgumā Ministru prezidents atzina, ka viņš nav pilnībā apmierināts par visām pozīcijām 2020.gada budžetā, tomēr kopumā nākamā gada budžets viņam šķiet apmierinošs. Premjers pieļāva, ka zināms taisnīgums tiks panākts, pārskatot nodokļu politiku.
“Es jūs saprotu, es jūs sadzirdu, bet ir jāskatās uz reālajām iespējām,” pašvaldību pārstāvjiem taisnojās Kariņš.
Savukārt Kaminskis piebilda, ka valsts nevar domāt par attīstību, samazinot pašvaldību budžetus. Savukārt finanšu ministrs apgalvoja, ka nākamgada nevienai pašvaldībai budžets nesamazināšoties, bet tieši pretēji – tas palielināšoties.
Kā ziņots, no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola projekta izriet, ka turpmāk pašvaldībām neparedzēs 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.
Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.
Tomēr Ministru kabineta viedoklī pausts, ka pašvaldībām tiks nodrošināts stabils, reģionālā dalījumā sabalansēts finansējums, paredzot, ka speciālā dotācija 2020., 2021. un 2022.gadā nebūs mazāka par 148 060 368 eiro pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 80% un 20%.
Vienlaikus puses panākušas vienošanos, ka ieņēmumi no IIN pašvaldību budžetos 2020.gadā varētu būt 1,41 miljards eiro.
“2020.gadā nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem FM veiks aprēķinus, ņemot vērā plānotās reformas, un sagatavos priekšlikumus sabalansētam finansējuma sadalījumam reģionālā griezumā,” norādīts valdības viedoklī.
Runājot par pašvaldību iespējām aizņemties, LPS pauda nepieciešamību paredzēt, ka izglītības infrastruktūras projektu īstenošanai pašvaldības budžeta līdzfinansējums nav lielāks par 10%, bet pārējiem projektiem – nav lielāks 25%.
Tāpat ar LPS panākta vienošanās, ka speciālā dotācija būs 148 060 368 eiro apmērā, kura tiek pievienota valsts budžeta dotācijai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam.
Tāpat paredzēta dotācija par personu, kura ievietota sociālās aprūpes centrā līdz 1998.gada 1.janvārim, 5520 eiro apmērā jeb 460 eiro mēnesī.
No protokola projekta arī izriet, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās un 2020.gada valsts budžeta paketē iekļaus grozījumus Izglītības likumā, kas uzliks par pienākumu pašvaldībām piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī privātā izglītības iestāde ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās laiku par vienu gadu.
Vienošanās arī panākta par to, ka 2020.gadā dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai plānota 61,6 miljonu eiro apmērā. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs plānoto finansējumu, tiks meklēti finanšu resursi zaudējumu kompensēšanai.
Kopumā no protokola projekta izriet, ka 2020.gadā pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem būs 390,74 miljoni eiro, mērķdotācija pašvaldībām plānota 382,7 miljonu eiro apmērā, bet dotācija pašvaldībām – 184,54 miljonu eiro apmērā.
