FOTO. “Līķi nav vienkārši līķi, bet cilvēku – mūsu sabiedrības – upuri!” Dzīvnieku aizstāvji atbild uz kritiku par ētikas normām protestā 31
Ceturtdienas rītā pie Saeimas ēkas notika dzīvnieku aizsardzības organizāciju pikets pret bezatbildīgu mājas dzīvnieku pavairošanu, un tā laikā apskatei bija pieejami vairāki koka zārki, kuros atradās suņu un kaķu mirstīgās atliekas. Ar portālu LA.LV sazinājās Gundega Bidere no Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā”, piketa rīkotāju vārdā atbildot uz saņemtajiem pārmetumiem par ētiku.
Vai mērķis attaisno līdzekļus?
Pēc vakardienas piketa dzīvnieku aizstāvji saņēma asus pārmetumus par ētiku.
Kamēr mēs, dzīvnieku aizstāvji, sūtām informāciju un materiālus kā pierādījumus Valsts policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, tikmēr viss ir kārtībā, jo liela daļa sabiedrības izvēlas būt akla – negrib redzēt to, kas nav patīkami un liek šermuļiem skriet pār kauliem.
Tikai, diemžēl, ejot šo pareizo ceļu neseko reakcija, nenotiek izmaiņas, un viss turpinās kā līdz šim. Bet te trakie dzīvnieku glābēji izlēma jums parādīt skaudro daļu. Tā, lai neviens nevarētu pagriezt galvu uz otru pusi un pateikt, ka tas nav bijis. Ka – nē, nē – dzīvnieki nemirst. Nē, nē – pie mums viss ir kārtībā. Šī problēma ir samilzusi ilgstoši.
Cik ētiski jums liekas regulāra dzīvnieku līķu dedzināšana krāsnī oficiāli reģistrētā audzētavā “Zak DE Lux”, jo tie piedzimuši pārāk slimi?
Cik gan ētiski sabiedrībai šķiet slimu meinkūnu tirgošana – no oficiāli reģistrētas audzētavas.
Cik reizes mēs esam brīdinājuši par suņu audzētavu “Lieldeviņzare”? Tajā vienkopus atradās vairāk nekā simts mazsunīši, brīvi vairojoties. Kas notika ar liekajiem, kurus nenopirka? Un kas notiek ar tiem, kuri slimi, nesocializēti tiek pārdoti saimniekiem, kas nav gatavi šādām dzīvnieka veselības un uzvedības problēmām?
Vai tas ir pieņemami?
Mēs – mēs ar to cīnāmies katru dienu! Ar dzīvokļiem, kuri pilni kaķu vai suņu, kas sastumti mazos būrīšos. Mēs uz šīm te problēmām valsts institūcijām, masu medijiem un sabiedrībai esam norādījuši regulāri, bet neesam sadzirdēti. Mēs esam gājuši uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēm un runājuši. Sūtījuši deputātiem pierādījumus par notikušiem gadījumiem. Jautājums, protams, vai viņiem ir bijis laiks tos izlasīt. Ja nav bijis laiks, tad kāpēc viņi ir tautas pārstāvji Saeimā? Ja ir bijis laiks un nav sekojusi darbība, tas pats jautājums – kāpēc tad viņi ir tautas pārstāvji Saeimā?
Kāpēc nav nekādas atbildes, reakcijas, rīcības?
Vakar dzīvnieku aizstāvji atļāvās plašākai sabiedrībai parādīt ļaunāko ēnas pusi dzīvnieku glābšanā. Diemžēl dzīvnieku nāve ir dabīgs process. Bet ne jau nomirt maziem, tikko dzimušiem, slimiem, neizdzīvojušiem savu dzīvi. Mēs šausmināmies par to, ka cik daudz līķu vienkopus ir atvests pie Saeimas, lai parādītu, lai atvērtu acis ikvienam sabiedrības loceklim, jo kamēr mēs šeit, dzīvnieku aizstāvji, jums tikai stāstām šausmu stāstus ar pierādāmajiem materiāliem, sūtām tos Valsts policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, tikmēr nekas nemainās.
Lielākā daļa sabiedrības neredz skarbo realitāti. Bet lieki teikt, ka audzētava “Lieldeviņzare” līdz pat 2023.gada beigām bija oficiāla, LDC reģistrēta, tātad – legāla vieta. Lieki teikt, ka pie meinkūnu audzētājas vairākkārt braucis Pārtikas un veterinārais dienests, bet viņa never vaļā durvis, jo privātīpašums ir svēts. Jo nav noteikumu, kurā paredzēta audzētavu uzraudzība un kontrole.
Vai tas ir normāli un ētiski?
Acīmredzot, jā, jo kādam tas ir labs bizness un ienesīgs ieņēmumu avots. Mēs ilgstoši esam uz to norādījuši, runājuši, stāstījuši, bet kādam ir ļoti izdevīgi, lai nekad un nekādas pilnīgas kontroles un uzraudzības nebūtu. Latvijā ēnu ekonomika dzīvnieku tirdzniecībā ir aptuveni 90 miljoni, varat aptvert?! 90 miljoni! Eiropas Savienības valstīs kopumā 1,3 miljardi. Tas neliek aizdomāties?
Situācijā, kad mēs neesam sadzirdēti par to, ka daudzās audzētavās tiek tirgoti slimi dzīvnieki, kuri rezultātā nomirst. Mūs neuzklausa, ka audzētavās dzīvnieki ilgstoši – gadiem, dzīvo būros, šaurībā, novārdzināti bez pilnvērtīga uztura un ūdens; apstākļos, kuri jebkuram adekvātam dzīvnieku īpašniekam liktos šausminoši.
Jā, tagad mums vairs neatliek nekas cits kā sabiedrībai parādīt īsto realitāti – dzīvnieku līķus, neļaujot prom aizgriezt galvu, likt paskatīties acīs skaudrajai realitātei un patiesībai.
Un zināt pašu absurdāko? Esošajā likumdošanā ir normatīvie akti, kā jāuzglabā un kā jāpārvadā dzīvnieku līķi, bet joprojām līdz pat šim brīdim nav normatīvo aktu, kā uzraudzīt dzīvnieku dzīvi audzētavās, kur viņi tiek pavairoti!
Pēc visa spriežot, arī nebūs. Ar visu reģistrāciju, lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu skaidri zināt, kurš par to uzņemas atbildību – arī nebūs. Bet – jā, dzīvnieku līķus pārvietot neatbilstoši normām ir ļauni, slikti un varbūt amorāli.
Vai mērķis attaisno līdzekļus?
Piedodiet, dārgā sabiedrība, bet jā! Šoreiz jā.
Ja šobrīd Jūs esat atvēruši savas acis, Jūs esat ieraudzījuši esošo situāciju un es ļoti ceru, ka spēsiet ieraudzīt nedaudz dziļāk – kāpēc šī problēma ir radusies, kā parādās šādi te līķi, no kurienes un kāpēc!
Un pats galvenais – līķi nav vienkārši līķi, bet cilvēku, mūsu sabiedrības upuri.
