FOTO: Lietuva svin Valsts dienu un Dziesmu svētkus 2
Lietuva sava valstiskuma atjaunošanas ceļā pieredzējusi daudz, bet allaž spējusi atdzimt un celties vēl augstāk pat grūtākajos laikos, kad svešinieki mēģinājuši iznīcināt tautas atmiņu un pašu tautu, piektdien savā Valsts dienas uzrunā uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Lietuvas Valsts diena, kurā tiek pieminēta 765.gadskārta kopš karaļa Mindauga kronēšanas, šogad norisinās Lietuvasvalstiskuma atjaunošanas simtgades zīmē.
Tieši pusdienlaikā Viļņas Simona Daukanta laukumā pie prezidenta pils tika svinīgi uzvilkts valsts karogs un Lietuvasvēsturiskais karogs ar valsts ģerboņa simbolu Vīti – baltu jātnieku sarkanā fonā. Lietuvas Bruņoto spēku godasardzes rotas vienība izšāva trīs lielgabalu zalves – par karali Mindaugu, par Lietuvas valsti un par Lietuvas tautu. Sveicot Lietuvu valsts svētkos, laukumam pārlidoja Portugāles un Spānijas iznīcinātāji, kas pilda Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.
“6.jūlijs šogad vainago mūsu valstiskuma atjaunošanas simtgadi. Nākamie tādi svētki būs tikai pēc simts gadiem. Mums visiem ļoti laimējies, ka esam šīs īpašās jubilejas dalībnieki un liecinieki,” sacīja prezidente, kas par godu valsts svētkiem un simtgades Dziesmu svētkiem šodien ģērbusies tautastērpā.
“Šī diena atgādina, ka mēs esam valsts jau gandrīz astoņsimt gadus, kopš karalis Mindaugs ieveda apvienoto LietuvuEiropā,” viņa norādījusi. “Tādēļ ar lepnumu atkārtojam – pirms simts gadiem mēs atjaunojām savu valsti un vairs nevienam neļausim to piesavināties.”
Ar valdnieka Mindauga vārdu pieņemts saistīt Lietuvas valstiskuma sākumu XIII gadsimtā. 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Inocenta IV svētību viņš tika kronēts un kļuva par pirmo un vienīgo karali Lietuvas vēsturē. Mindaugs veidoja tālaika Lietuvas politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus ar Eiropu, un vēsturnieki viņu uzskata par personību, kas ar savu mentalitāti, gara spēku un politisko stratēģiju apsteidzis savu laikmetu.
Par godu Valsts dienai Viļņas katedrālē tika noturēta Mise.
Plkst.14 Katedrāles laukumā sākās Dziesmu svētku gājiens, kas dodas uz Viņģa parka estrādi. Tur plkst.17 sāksies simtgades Dziesmu svētku koncerts, kas kopkorī pulcēs vairāk nekā 12 000 dziedātāju no Lietuvas un ārvalstīm.
Tieši plkst.21 pēc Lietuvas laika lietuvieši visā valstī un citviet pasaulē kopīgi dzied savas tēvzemes himnu – Vinca Kudirkas 1898.gadā sarakstīto “Tautisko dziesmu”. Šāda tradīcija tika iedibināta 2009.gadā, kad valstī tika plaši svinēta Lietuvas vārda tūkstošgade.
Valsts svētku programmā ir ne tikai svinīgas ceremonijas, bet arī plašs pasākumu klāsts, kas vedina atcerēties Lietuvas valsts pirmsākumus un domāt par tās vēsturi un nākotni.
Šodien plašākai sabiedrībai atvērta 15 gadu laikā no jauna uzceltās Lietuvas Dižkunigaitijas Valdnieku pils otrā daļa. Pirms deviņiem gadiem tieši šai dienā vēl nepabeigtā pils vēra durvis augstiem ārvalstu viesiem, četrus gadus vēlāk, Lietuvai pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru, visiem apmeklētājiem oficiāli tika atklāta pirmā pils daļa kas aizvadītajos gados piesaistījusi daudz apmeklētāju, bet šogad jūnija beigās tika paziņots, ka pils atjaunošana pabeigta.
Viļņā, pļaviņās pie Baltā tilta pār Neri, cilvēki no pusdienlaika līdz vieniem naktī aicināti svinēt svētkus plašā simtgades piknikā, bet stundu pirms pusnakts debesis pār Viļņu izgaismos krāšņa uguņošana.
Kauņā, kur šobrīd norisinās gaisa balonu festivāls “Ar brīvības vēju”, svētku dienā gaisā pacelsies “Simtgades balons” ar Lietuvas tautisko simboliku, kas debesīs atritinās milzīgu, simts metrus garu un četrarpus metrus platu Lietuvaskarogu.
Tikmēr Ķernaves pilskalnos, Lietuvas senās galvaspilsētas vietā, jau deviņpadsmito reizi norisinās starptautiskais eksperimentālās arheoloģijas festivāls “Dzīvās arheoloģijas dienas”, kas pulcējis amatu meistarus, viduslaiku cīņu klubu dalībniekus un senās mūzikas grupas no Lietuvas, Latvijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Vācijas, Ungārijas, Rumānijas, Ukrainas un Norvēģijas.
