FOTO. Līdz dvēseles stīgām…Skanot Latvijas valsts himnai un Brauna “Saule. Pērkons. Daugava”, tauta dzied, kājās stāvot 101
Mežaparkā Rīgā 6.jūlija vakarā izskanēja koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”. Un šajā koristu un visu skatītāju kopā būšanas brīdī skanēja gan Latvijas Republikas valsts himna, gan arī mūžībā aizgājušā komponista Mārtiņa Brauna kompozīcija “Saule. Pērkons. Daugava”, kas klātesošos saviļņoja līdz pat dvēseles stīgām, asarām, emocijām, kas sita augstu vilni, kas lika daudzus jo daudzus vienu pēc otra celties kājās, lai kopā dziedātu mūsu tautai šīs abas tik nozīmīgās dziesmas…Šo brīdi fiksēja ar portāla LA.LV fotogrāfs, un ar prieku piedāvājam šo momentu aplūkot arī foto galerijā!
Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības, tā atgādina 2023.gada Dziesmu un deju svētku rīkotāji.
No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos gatavojas piedalīties ap 40 000 dalībnieku. Svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā un vairāk nekā 100 ārvalstīs.
Lai kora dziedātāji un dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieki varētu piedalīties Svētkos, piecu gadu garumā rit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti. Un tad ik pēc pieciem gadiem viņi visi no Latvijas pagastiem un mazpilsētām saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību.
Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgo ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
Dziesmusvētku tradīcijas 150 gades zīmē ritošie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisinās Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Paldies par fotogrāfijām Marekam Gaļinovskim jeb FotoManLV – LA.LV Dziesmu un deju svētku fotogrāfam!
FotoManLV reportāžas Dziesmu un deju svētku laikā atbalsta:
#CUPRA #AutobravaMotors #VEFkvartals #UFOGolf #TrueStory #UlmeAdvert #GraudaSpeks #KukasGardas #NordiFurniture
Info atbalsts: #LALV #BalticTravelnews
