Foto: Rīgas zooloģiskais dārzs

FOTO: Latvijas lūši papildina Polijas dabas parkus, jo pašiem nepietiek 0

Šodien uz Kadzidlovas dabas parku Polijā devās 2017. gadā Rīgas zooloģiskajā dārzā dzimusī lūšu mātīte, lai pievienotos sešiem iepriekšējos gados aizbraukušajiem mūsu zoodārza dižkaķiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kā vēsta zooloģiskais dārzs, šeit sadarbībā ar Polijas Pasaules dabas fondu (WWF) tiek īstenots lūšu reintrodukcijas projekts, lai papildinātu šīs zemes savvaļas kaķu populāciju.

Pavisam, kopš 2009. gadā zooloģiskais dārzs sāka sadarbību ar lūšu reintrodukcijas projektu, Polijā uz turienes dabas parkiem nogādāti 8 lūši (ieskaitot šodien nosūtīto), kas dzimuši Rīgas zoodārzā un tā filiālē “Cīruļi” vai mūsu zoodārzā nonākuši no savvaļas kā novārguši mazuļi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz Kadzidlovas dabas parku nogādāti septiņi dižkaķi, savukārt viens lūšu tēviņš 2018. gada janvārī tika nosūtīts uz Jablonovas dabas parku Polijas ziemeļu daļā.

Divas lūsenītes dodas uz “Cīruļiem”

Savukārt pirmdien, 17. decembrī, plānota divu lūšu pārcelšanās uz Zoodārza filiāli “Cīruļi”. Ceļā dosies šajā gadā dzimusī meitene Jakobīne un vasarā no Balvu puses labu cilvēku atvestā lūsenīte.

Toreiz Viļakā mežstrādniekiem pieklīdusī kaķenīte nu ir labi atkopusies un jau sadraudzējusies ar Jakobīni, tādēļ abi “minči” droši var doties uz “Cīruļiem”.

Tomēr Rīga bez lūšiem nepaliks, jo voljērā turpina dzīvot tēviņš Rubīns un mātīte Kamēlija, kā arī viņu šī gada puika Jakobs. Par viņiem turpina rūpēties Jēkabpils pilsēta, un ne velti, jo pilsētas ģerboni jau kopš 17. gadsimta rotā noslēpumainais un izveicīgais Latvijas vienīgais savvaļas kaķis.

Kāpēc poļus interesē Latvijas lūši?

Polijā dzīvo divas lūšu populācijas: Baltijas lūsis, kurš sastopams šīs zemes ziemeļu un austrumu daļā. To skaits pēc zinātnieku vērtējuma ir 65-100 kaķi. Šīs populācijas pārstāvji mīt arī Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kopumā apmēram 1500 īpatņi.

Latvijā lūšu populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā labākais pēdējo 100 gadu laikā.

Pēc pētnieku domām, Latvijā pašlaik uzturas 600-800 dižkaķu, kas ir ap 37% no kopējā Baltijas lūšu skaita.

Turpretī Polijas pašos dienvidaustrumos mīt lūša Karpatu populācija, kuras iemītnieku skaits šajā valstī ir ap 140-200 īpatņi.

Lūšu populācija ir ļoti saskaldīta, tādēļ riesta periodā dzīvniekiem ir sarežģīti satikties, lai radītu pēcnācējus. Mūsu dzīvnieki tiek izmitināti Polijas ziemeļu daļā Baltijas lūšu teritorijā. Tur dabas parku lielajos aplokos, gandrīz savvaļas apstākļos turētiem lūšiem dzimst mazuļi, kuri pieauguši var sākt dzīvi savvaļā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau vairāk nekā 20 gadu sekmīgi piedalās lūšu vairošanas programmā (ESB – Eiropas ciltsgrāmata, to uztur Šverīnes zoodārzs Vācijā).

Reklāma
Reklāma

Lūši no Latvijas ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi.

Pēdējo desmit gadu laikā lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un Japānā.
No 2009. gada nu jau astoņi lūši nosūtīti uz Poliju, kur ar Pasaules dabas fonda (WWF) atbalstu tiek veikts šo savvaļas kaķu reintrodukcijas projekts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.