FOTO. Latvijā šodien notiek 14. Saeimas vēlēšanas. Būtiskākais, kas jāzina, dodoties balsot! 172
Latvijā šodien notiek 14. Saeimas vēlēšanas. Savu balsi vēlēšanu urnā jau iemetis mūsu Valsts prezidents Egils Levits. Laiks to darīt ikvienam. Atgādinām būtiskāko!
Neaizmirstiet mājās pasi vai eID karti!
Balsošanas dokuments 14. Saeimas vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID karte). Pilsoņa personu apliecinošus dokumentus, kam laikā no 2020. gada 1. marta beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot personas identitātes apliecināšanai klātienē līdz nākamā gada 30. aprīlim, paredz Saeimā pieņemtie likuma grozījumi. Šis nosacījums neattiecas uz tiem dokumentiem, kuri kļuvuši nederīgi citu iemeslu dēļ, piemēram, dokuments ir sabojāts vai mainījušās tajā ierakstītās ziņas.
Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa “Viens vēlētājs – viena balss” nodrošināšanai tiks lietots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
Vēlētāji varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī. Pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā var arī slimojošu personu aprūpētāji un vēlētāji īslaicīgās aizturēšanas vietās. Uzticības persona var arī aizpildīt un iesniegt pieteikumu vēlētāja vārdā.
Kā ielikt plusu vai izdarīt svītrojumu?
Izvēloties politiskā spēka sarakstu, par kuru vēlētājs grib nobalsot, iespējams izdarīt atzīmes vēlēšanu biļetenā:
– ar plusa zīmi atzīmēt kandidātus, kurus atbalsta,
– izsvītrot kandidātus, kurus neatbalsta.
Atzīmējot kandidātam pluszīmi, tā jāievelk rombā. Izsvītrojot kandidātu, jābūt pārsvītrotam vismaz vienam vārda un vienam uzvārda burtam. Pārkāpumi atzīmēs gan vēlēšanu zīmi nepadara nederīgu, taču plusi un svītrojumi var tikt neņemti vērā.
Tāpat vēlēšanu urnā drīkst mest arī tukšu aploksni. Tas partijām apgrūtinās iespēju sasniegt 5% slieksni, lai tiktu ievēlētas. Tāpat jāzina, ka balsis, kas atdotas par partijām, kuras nepārsniedz 5% robežu, nekādā veidā netiek izmantotas, nosakot iekļuvušo partiju sadalījumu Saeimā.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) arī atgādināja – izvēloties sev netīkamu partiju un izsvītrojot visus tās kandidātus, balss tāpat tiks atdota par nevēlamo sarakstu.
“Vēlēšanās ir jābalso tikai un vienīgi par to sarakstu, par kuru vēlas, nevis jāizvēlas kāds, lai ieriebtu. Pat izsvītrojot visus kandidātus, balss tiek atdota par sarakstu, kurā atradušies visi izsvītrotie kandidāti. Līdz ar to aicinām vēlētājus būt apdomīgiem un neizmantot šo kā protesta balsojumu, jo beigās var izrādīties, ka balss tiek atdota par sarakstu, par kuru vēlētājs patiesībā nevēlējās balsot,” skaidroja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa.
Balsošanas vietas
Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali, un katra vēlēšanu apgabala iecirkņos būs atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajam vēlēšanu apgabalos ietilpst šādas pašvaldības:
Rīgas vēlēšanu apgabals – Rīgas pilsēta un ārvalstis.
Vidzemes vēlēšanu apgabals – Ādažu, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novads un Jūrmalas valstspilsēta; 2022. gada Saeimas vēlēšanās arī Varakļānu novads (tas noteikts Saeimas vēlēšanu likuma Pārejas noteikumu 12. punktā).
Latgales vēlēšanu apgabals – Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novads, Daugavpils valstspilsēta un Rēzeknes valstspilsēta;
Kurzemes vēlēšanu apgabals – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novads, Liepājas valstspilsēta un Ventspils valstspilsēta;
Zemgales vēlēšanu apgabals – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Tukuma novads un Jelgavas valstspilsēta.
Kāda ir izvēle?
14.Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā kopumā pretendē 1829 deputātu kandidāti.
No kandidātiem 1164 jeb 63,6% ir vīrieši un 665 jeb 36,4% sievietes. No pretendentiem 1365 jeb 74,6% augstākā izglītība, 431 jeb 23,6% vidējā izglītība un 33 jeb 1,8% pamatizglītība.
Atbilstoši izlozē iegūtajām vietām vēlētājiem izsniedzamo biļetenu komplektā uz 14.Saeimu ar pirmo numuru startē “Jaunā vienotība”, ar otro numuru “Latvijas krievu savienība”, ar trešo – Zaļo un zemnieku savienība, ar ceturto numuru – “Tautas kalpi Latvijai”, ar piekto numuru – “Suverēnā vara”, ar sesto – “Kristīgi progresīvā partija”, bet ar septīto numuru – “Saskaņa”.
“Stabilitātei!” vēlēšanās ir astotais numurs, “Tautas varas spēkam” – devītais, bet “Vienoti Latvijai” – desmitais numurs. Ar 11.numuru kandidēs Nacionālā apvienība, 12.kārtas numurs tika partijai “Latvija pirmajā vietā”, bet 13.numurs – “Konservatīvajiem”.
Ar 14.numuru vēlēšanās startē partija “Katram un katrai”, ar 15.numuru – “Progresīvie”, bet ar 16.numuru – “Attīstībai/Par!”. 17.numurs vēlēšanās būs “Apvienībai Latvijai”, 18.numurs – “Apvienotajam sarakstam – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, bet pēdējais, 19.numurs, ir partijai “Republika”.
Kur zvanīt, ja ir neskaidrības?
Lai informētu vēlētājus par 14. Saeimas vēlēšanu kārtību, darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis vēlētājiem 67049999, kurš vēlētājiem pieejams līdz 2. oktobrim. Tālrunis strādā katru dienu no plkst. 9.00 līdz 20.00, bet 1. oktobrī – no plkst.7.00 līdz 24.00. Uzziņu tālruņa operatori būs gatavi vēlētājus uzklausīt arī 2. oktobrī no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Zvanot uz uzziņu tālruni, vēlētāji var noskaidrot vēlēšanu iecirkņu adreses un darba laikus, balsošanas kārtību iecirknī, zīmes aizpildīšanu. Tāpat var iegūt atbildes uz citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem jautājumiem.
Materiāla tapšanā izmantota LETA, LSM.lv, CVK informācija.
