FOTO, VIDEO. Latvijā pirmais azerbaidžāņu etnodžeza koncerts, kas veltīts Heidara Alijeva simtgadei 11
Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās šī gada 21.novembrī norisinājās Azerbaidžānas nacionālā līdera Heidara Alijeva simtgadei veltīts un grandiozs etnodžeza koncerts, kurā uzstājās slaveni azerbaidžāņu mūziķi, kā arī mūsu pašmāju sasksofonists Zintis Žvarts.
Koncerta sākumā Azerbaidžānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Elnurs Sultanovs uzrunāja klātesošos, informējot par Heidara Alijeva vēsturisko lomu Azerbaidžānas neatkarības un valstiskuma izveidē, kā arī valsts attīstības stratēģijas izstrādē. Vēstnieks uzsvēra, ka, pateicoties viņa stratēģiskajam redzējumam, azerbaidžāņu tauta veiksmīgi pārvarēja tā laika sarežģītos vēsturiskos un politiskos izaicinājumus. Un šodien modernā, spēcīgā un pārtikusī Azerbaidžāna, valsts, kas ir atjaunojusi savu teritoriālo integritāti un suverenitāti, ir Heidara Alijeva lielā dzīves darba un paliekošā mantojuma svinības.
Elnurs Sultanovs minēja, ka, būdams Azerbaidžānas un Latvijas attiecību dibinātājs, viņš piešķīra lielu nozīmi attiecību attīstīšanai ar Latviju. Tieši viņa laikā, 1994. gada janvārī, Azerbaidžāna un Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības, kas bija svarīgs pagrieziena punkts, kura rezultātā 2005. gadā tika atvērta Azerbaidžānas vēstniecība Latvijā – pirmā Azerbaidžānas diplomātiskā pārstāvniecība Baltijas reģionā.
Atzīmējot viņa simtgadi, tiek rīkoti dažādi koncerti, pasākumi, lai viņu godinātu. Heidars Alijevs bija mūsdienu neatkarīgās Azerbaidžānas dibinātājs un valsts galva no 1993. līdz 2003. gadam.
Tā kā koncerta diena sakrita ar Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo desmitgadi, viņš izteica līdzjūtību traģēdijas upuru tuviniekiem. Tāpat E.Sultanovs novēlēja Latvijai pagājušajā dzimšanas dienā labklājību un ilgstošu mieru.
Vēstnieks pastāstīja, ka tieši džezam azerbaidžāņu kultūrā ir ļoti dziļas, simt gadu senas un stipras saknes, kas tiek koptas vēl šobrīd. Azerbaidžānas nacionālā mūzika ir mugams, un, lai gan tā struktūra un metrs atšķiras no rietumu mūzikas, tai ir dažas kopīgas iezīmes ar džezu. Ņemot vērā Azerbaidžānas mugamu kā izejas punktu, pazīstamākie pianisti un komponisti Vagifs Mustafazade un Rafigs Babajevs sintezēja to ar modālo džezu, lai izveidotu etnodžeza formu, ko dēvē par džezmugamu.
Koncertā uz skatuves kāpa tādi slaveni mūziķi kā Sahibs Pašazade, starptautiski atzīts tāras mūziķis, Nidžats Aslanovs, azerbaidžāņu džeza pianists, Ruslans Huseinovs, pazīstams ģitārists un kontrabasists, Kamrans Karimovs, Azerbaidžānas profesionālo mugama ansambļu perkusionists, un perkusionists Hasans Biļalovs. Viņiem pievienojās arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas džeza nodaļas vadītājs Rustams Bagirovs, kā arī jau minētais latviešu saksofonists Zintis Žvarts.
Koncerts bija lieliska iespēja iepazīt citu kultūru, citādas tradīcijas, kas bija jūtamas instrumentālajā pavadījumā. Dziesmu centrā izvirzījās tieši azerbaidžāņu tradicionālā instrumenta Tāras skanējums, galvenā melodija tika ļoti profesionāli izpildīta uz tās. Taču, jāpiebilst, ka tika izpildītas arī citas dziesmas, kurās galveno lomu ieņēma katrs no instrumentiem, kuru skanējumu publikai atklāja slavenie mūziķi. Azerbaidžāņu mugams un Tāras izgatavošanas meistarība un izpildītājmāksla iekļauta UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā.
Bija dzirdamas azerbaidžāņu melodijas, kuras, kā izpildītāji paši apgalvoja, ir viņiem tik nozīmīgas, ka tās vienkārši nevar nenospēlēt, klausītājiem atlika vien baudīt lieliskās kompozīcijas, kurās instrumentu skanējums savijās brīnišķīgā priekšnesumā.
Interesanti, ka koncerta apmeklētāji sagaidīja arī kādu pārsteigumu, kas nebija ierakstīts koncerta programmā, no mūziķu puses. Tika izpildīta latviešu komponista Emīla Dārziņa dziesma “Melanholiskais valsis” pavisam neierastā manierē – daļu galvenās melodijas izpildot uz tāras, daļu uz saksofona.
Tāpat interesanti bija klausīties kādā skaņdarbā, kas, kā norādīja mūziķi, būs improvizācija. Jāsaka, ka neviens, ja vien tas netiktu atklāts, nevarētu pateikt, ka tas nebija jau iepriekš iestudēts skaņdarbs.
Lieliska atmosfēra, profesionālu mūziķu priekšnesumi un iespēja sajust azerbaidžāņu tautai būtisko un gadiem kopto ir galvenie ieguvumi no koncerta. Tas ļāva atcerēties, cik būtiski ir neaizmirst pagātni, kopt tradīcijas un godināt cilvēkus, kuri citu un sevis pašu labā sasnieguši un devuši tik daudz no sevis.
