Nacisma sagrāves un II Pasaules kara beigu atceres dienas pasākums Rīgas Brāļu kapos.
Nacisma sagrāves un II Pasaules kara beigu atceres dienas pasākums Rīgas Brāļu kapos.
Foto: LETA

FOTO: Latvijā godina Otrā pasaules kara upuru piemiņu 0

Godinot Otrajā pasaules karā kritušos Latvijas karavīrus, uz ziedu nolikšanu Brāļu kapos pulcējas ap 200 cilvēku.

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas

Kā novēroja aģentūra LETA, gājiena dalībnieku vidū bija gan valsts pirmās amatpersonas – Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) -, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), Saeimas deputāti, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, diplomāti, dažādu organizāciju un biedrību pārstāvji, kā arī pulciņš kara veterānu.

Kara veterāni pie apģērba bija piesprauduši medaļas un ordeņus, Gregora lentītes, bet citi – Latvijas karodziņus, tādējādi parādot, ka piemiņas pasākumā ir vienojušies dažādu uzskatu cilvēki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc svinīgās ziedu nolikšanas veterāni iesaistījās savstarpējās sarunās un sarunās ar valsts pirmajām amatpersonām, novēroja LETA.

Jau ziņots, ka šodien ar piemiņas pasākumiem visā Latvijā atzīmē Otrā pasaules kara beigas un nacisma sagrāvi.

1945.gada 8.maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990.gada 4.maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991.gada 21.augustā.

1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, nevis savstarpēji kari. Tika sperts pirmais solis ES izveidē.

1985.gadā tika pieņemts lēmums 9.maiju svinēt kā “Eiropas dienu”. Tā simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004.gada 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.