FOTO. Latvietības un mūsu vēstures paraugstunda – dziesmuspēle “TOBĀGO!” sajūsmina ar enerģiju un aktieru sastāvu
13
Uz izrādi “TOBĀGO” Siguldā devos otro reizi. Pirmo reizi to vēroju 2001. gadā, kad bija tās pirmizrāde. Tā nu sanāca interesanta “ekskursija” pašai pie sevis, atminoties, kā uz šo sižetu un dziesmām raudzījos 20 gadu vecumā, un kādas emocijas tas viss raisīja šobrīd. Atkal jau jāatgriežas pie atziņas, ka to, kā mēs uztveram jebkuru mākslu un notikumu, pamatā nosaka tas, kādi konkrētajā brīdī esam mēs paši.
Ulda Marhileviča un Māras Zālītes traģikomiskā dziesmuspēle “Tobāgo!” šoreiz atgriezusies jaunā aktieru sastāvā, es gan teiktu – nedaudz papildinātā aktieru sastāvā, jo vairāki “vecās” izrādes aktieri arī tepat vien ir. Jāatzīst, šis ir viens no iemesliem, kāpēc šo izrādi ir jāredz, jo vienuviet ir iespēja baudīt lieliska aktieru kolektīva sniegumu.
Skatieties paši!
Lomās: Andrejs Vītols, kuģu būvētājs no Ventspils – Mārcis Maņjakovs; Ieva Pakalniņa, Andreja Līgava – Aija Dzērve; Sīmanis Zaķītis, buru audējs no Piltenes – Varis Vētra; Līna Zaķītis, viņa sieva – Katrīne Pasternaka vai Daiga Gaismiņa; Lulla Zaķītis, viņu meita – Dita Lūriņa; Ģierts Kore, zvanu kalējs no Puzes – Artis Robežnieks; Amālija Kore, viņa sieva – Indra Briķe vai Akvelīna Līvmane; Vilis Olektiņš, zemnieks no Popes – Juris Kalniņš; Grieta Olektiņa, viņa sieva – Olga Dreģe; Kornēlijs Hansens, holandiešu jūrnieks – Edgars Pujāts; Lilija, krogusmeita, Hansena mīļotā – Madara Botmane; Akeravana, avaraki indiāņu karalis – Rūdolfs Cīrulis; Robinsons Krūzo – Juris Strenga.
Un pie klavierēm sēdies pats komponists Uldis Marhilevičs! Izrādes pieteikumā norādīts komponista citāts: “”Tobāgo!” ir viens no mīļākajiem darbiem manā daiļradē, un arī viens no dārgākajiem, jo tas ir saistīts ar manu dzimto pusi – Kurzemi.” Viņš arī piebildis – tas neapšaubāmi ir viens no skaistākajiem un arī skumjākajiem latviešu tautas likteņstāstiem.
Izrādē savijušies latviešu tautas likteņstāsti, mīlestība, lielas cerības, skumjas, un galu galā – mūsu ilgi meklētā Laimes zeme – varbūt tā tomēr ir tepat līdzās? Latvijas vēstures lappuse, Kurzemes hercogistes ziedu laiki un sapņi, bez kuriem nevar dzīvot. Smaidīju par varoņu lielajām cerībām uz zemi, kurā maize augs kokos un nekad nebūs vajadzīgas siena talkas, jo visu gadu būs silts. Cik gan daudzi no mums joprojām tic, ka “tur, ārā” debesis ir zilākas un zāle zaļāka? Cik daudzi šodien jau ir aizdevušies laimes meklējumos uz citām valstīm?
Kurzemes un Zemgales hercogiste ir sasniegusi augstu ekonomisko un kultūras līmeni un nosaka gaisotni visā Eiropā. Lielākā daļa Eiropas valstu ir parādā mazajai Kurzemei. Hercoga Jēkaba sapņi sniedzas daudz tālāk par Eiropu. «Man jāiegūst pasaule!», un 80 ģimenes tiek nosūtītas pāri Atlantijas okeānam uz Tobāgo! Tas ir stāsts par lieliem, skaistiem sapņiem, kuri diemžēl mēdz arī nepiepildīties, bet bez kuriem nevar dzīvot. Par cerībām un vilšanos, par mīlestību un nāvi, visbeidzot par kādu ārkārtīgi nozīmīgu lappusi Latvijas vēsturē.
Šī izrāde nav no tām, ko noskaties un tad, dodoties mājās, tā jau ir palaidusi vaļā. Nē. Te ir jāturpina domāt par latviešiem, par mūsu tautas pašaizliedzību, spītu, vienotību, mīlestību un reizēm arī naivumu un lētticību. Tas viss dzīvo un dzīvos mūsos, padarot mūs tik unikālus un atšķirīgus no visiem citiem. Izrāde to atgādina, vienlaikus iedodot iedvesmu un pārliecību par sevi.
Lai gan izrāde, kā jau norāda tās apzīmējums – “traģikomiska” – raisa gan prieka, gan skumju emocijas, pēdējās diesmas laikā pārņem vien visaptverošs prieks, patriotisms un sajūsma, dzirdot aktierus enerģiski izdziedam:
“Uz Tobāgo – lai Kurzemes fregates skrej
Uz Tobāgo – kur zeltīta saulīte smej
Uz Tobāgo – lai Kurzemes karogi plīv
Uz Tobāgo – lai esmu es laimīgs un brīvs”
Visi skatītāji skaistajā Siguldas estrādē ir piecēlušies kājās un brīžiem līdzi dzied tik skaļi, ka nav viegli saklausīt aktieru balsis. Kur nu vēl labāks kompliments ikvienam, kurš pielicis roku šīs izrādes veidošanā! Sajūsmā nebeidzu aplaudēt arī es.
