FOTO: latviešu trīnīšu pirmā fotosesija. Kā iet ģimenei? 7
22. februārī Latvija kļuva par trim tēva dēliem bagātāka – Baueru ģimene sagaidīja trīnīšus. Šobrīd, kad mazuļiem ir pusotrs mēnesis, jau tapusi pirmā skaistā fotosesija, un mamma Maija Zēmele-Bauere atradusi brīdi, lai pastāstītu, kā ģimenei klājies.
Māmiņa mundrā balsī stāsta: “Mazie kļūst arvien aktīvāki, miera periodi – īsāki, un prasa sev arvien lielāku uzmanību. Mūsu lielākais atbalsts ir vecmāmiņas – viena palīdz ikdienā, otra brīvdienās. Tādēļ mums ir iespēja pa dienu pagulēt un uzticēt kādam mazo aprūpi. Es ļauju citiem palīdzēt, neesmu no tām, kas saka: ar visu tieku galā. Atklāti sakot, ar trijiem zīdaiņiem tas nav iespējams, nogurums dara savu. Mēs labprāt pieņemam atbalstu no ģimenes,” stāsta Maija.
Jau rakstījām, ka mazie piedzima ar ķeizargriezienu Vidzemes slimnīcā Valmierā: vispirms pasaulē nāca vienas olšūnas dvīņi Kristaps (2,232 kg) un Artūrs (2,116 kg), bet pēc tam – Emīls (1,922). Bērniņi piedzima astotajā mēnesī un pilnīgi veseli. Tagad viņi sver katrs vairāk nekā trīs kilogramus. “Tie, kas neredz viņus katru dienu, atzīmē, ka viņi kļuvuši arī apaļīgāki,” pasmaida mamma.
Zināms, ka sievietei sajūta, tādā dziļākā līmenī, ka esi kļuvusi par mammu, ne vienmēr atnāk uzreiz – dažkārt paiet pat vairāki mēneši… Kā tas ir Maijai, kas uzreiz kļuvusi par daudzbērnu mammu? “Es laikam piekritīšu – vēl man nav tā iekšējā sajūta, ka esmu mamma un ka man ir trīs dēli. It nemaz. Noteikti ar laiku šī sajūta atnāks – dēli paaugsies lielāki, smaidīs pretī, būs vairāk atgriezeniskās saites un mātes sajūta veidosies vairāk,” pārliecināta Maija.
Puikas piedzīvojuši savu pirmo fotosesiju, profesionāla fotogrāfa Raivo Sarelainena bildētu. Viena no fotogrāfijām redzama zemāk bilžu slaidos, bet pilna fotosesija skatāma fotogrāfa Raivo Sarelainena Feisbuka lapā. Protams, kā jau zīdaiņu fotosesijās viss nenoritēja tik raiti, kā varētu spriest no bildēm. “Mazie bija vairāk vai mazāk aktīvi, viņus nevarēja tā vienkārši nolikt gulēt, kā fotogrāfijā vajadzētu. Tad kad viņi paēda un kļuva miegaināki, varēja sabildēt fotogrāfijas, kur puikas guļ. Protams, uz beigām zēni bija noguruši,” atklāj māmiņa.
Nav viena bļāvēja, katrs sevi uz maiņām
Droši vien daudziem grūti iedomāties, kā organizēt sadzīvi ar trim zīdaiņiem. Vai maz viens vecāks var izvest visus ārā vienā reizē? “Nevar. Ārā ejam divi pieaugušie – vai nu es ar kādu no vecmammām vai vīru. Mums nav trīsvietīgo ratu – ir dvīņu rati un vienvietīgie rati, tādēļ jābūt diviem cilvēkiem. Turklāt bērnu saģērbšana un iznešana ārā ir laikietilpīga. Ejam pastaigās, vai, ja nav palīga, vienkārši izlieku mazuļus uz terases vai balkona,” savu sistēmu skaidro mamma.
Ja pasaulē nācis vairāk nekā viens bērniņš, parasti iesaka viņus guldīt kopā, lai mazie justos drošāk. Sākumā arī Baueru ģimenē mazuļi gulējuši visi kopā. Tagad viņi aizņem vairāk vietas un Emīls jau guļ atsevišķi, bet arī Kristaps ar Artūru drīz gulēs katrs savā gultiņā, jo vietas paliek maz – viņi staipās, grozās…
Vai lielā saimē pirmais tiek uzklausīts skaļākais? “Piekritīšu – visskaļākais ātrāk dabūs, piemēram, pudelīti. Sevišķi, ja divi brāļi guļ, bet viens sāk skaļi sevi izpaust, paņemšu viņu vai nu paucināt vai paēdināt. Bet viņi ir mainīgi – nav viena izteiktā “bļāvēja”, katram ir sava kārta, kā sarunājuši. Visi reizē viņi bļauj ļoti reti, parasti brēkuļo viens vai divi,” atklāj mamma.
Naktīs mazie guļot mierīgi, ļaujot izgulēties, cik nu tas iespējams ar zīdainīšiem. Ja kāds ir nemierīgāks, esot sava metode. Kāda? “Ietīšana. Agrāk to sauca par “pagalīti”. Viņi zina – ja esi ietīts, tad tev jāguļ līdz nākamajai ēdienreizei. Šo metodi izmantojam tad, ja skaidrs, ka kāds no mazākajiem tuvākajā laikā neaizmigs,” stāsta Maija.
Sports sevi attaisno, mamma labā formā
Baueru ģimene ir ļoti sportiska. Ēriks ir florbola treneris, spēlētājs un tiesnesis. Maija strādājusi Latvijas Florbola savienībā, spēlējusi vairākās komandās, tostarp “Latvijas Avīzes” atbalstītajā FK “Ķekava”, bet šobrīd ir Cēsu “Lekrings” dalībniece.
Iespējams, tādēļ jaunā māmiņa tik labi izskatās – jau divpadsmitajā dienā ģimene no slimnīcas devās mājās un video atklāj: uz ielas nebūtu iespējams pateikt, ka slaidā dāma tik tikko kā kļuvusi trīnīšu mamma. Kam jāpateicas – sportam vai stresam? “Stresu neesmu izjutusi. Pieļauju, ka gēniem ir nozīme, nevaru sūdzēties, ka man būtu jāiespringst, lai uzturētu sevi formā. Noteikti arī sportam ir liela nozīme – esmu sportiski aktīva, arī grūtniecības laikā pievērsu uzmanību fiziskām aktivitātēm – nūjoju, vingroju gan kopā ar fizioterapeiti, gan pati pildīju speciālistes ieteiktos vingrojumus. Tādēļ gan labi jutos, gan lieki nepieņēmos svarā un ātri atguvu formu. Nūjoju līdz pēdējam – es ne dienu nevaru bez sportiskām aktivitātēm. Protams, devos pastaigās. Arī tagad pamazām atsāku nūjot – tik, cik varu izrauties no mājām,” atklāj Maija.
Māmiņa atzīst, ka pieaugot, dēlēni kļūst arvien līdzīgāki: Emīls ir atšķirīgāks, bet Kristapu ar Artūru gan varētu sajaukt. Vecākiem gan tā negadoties, viņi arī ievērojuši katra “pazīšanās zīmes”. Pārteikties ar vārdiem kā jebkuram daudzbērnu vecākam gan gadoties.
