FOTO. “Lai muļķīgas kļūdas dēļ kā 2006. gadā neielūst ledus!” Kā OSC pārveido pasaules hokeja čempionātam 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Olimpiskā sporta centra (OSC) pārveidošana pasaules hokeja čempionāta vajadzībām norit raitāk, nekā plānots, savukārt “Daugavas” stadiona ledus halle rada bažas, “Latvijas Avīzei” atzina organizatoru “Hokeja akadēmija” valdes loceklis Edgars Buncis. Līdz meistarsacīkšu sākumam atlikušas 22 dienas.
Mānīgs klusums
Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) visu pasaules čempionāta rīkošanu Latvijai uzticēja februāra sākumā, līdz ar to otras spēļu arēnas ierīkošana jāveic ārkārtīgi īsā laikā. Formalitāšu kārtošana prasīja divus mēnešus, un no 6. aprīļa noris praktiskie darbi, lai OSC futbola hallē varētu aizvadīt augstākā līmeņa hokeja turnīru.
Paraudzīties procesu “Latvijas Avīze” šonedēļ ieradās dažas minūtes pirms pieciem vakarā. Gaidītās darba dunas vietā valda klusums un šai hallei neparasts vēsums. Hokeja laukums ietērpts bortos, uz plānās ledus kārtas, kas nosedz no smiltīm veidoto pamatu, staigā divi vīri. Edgars Buncis skaidro, ka miers ir mānīgs – darbi tika plānoti tā, lai ledus gatavošanas procesā būtu pēc iespējas mazāk putekļu un tie neietekmētu ledus kvalitāti.
“Ar OSC pārveidošanu mazliet apsteidzam grafiku. Turamies pie sākotnējā plāna – 6. maijā pabeidzam ledu, 1. maijā tas tiek krāsots un liktas reklāmas, bet no nākamās dienas notiek aktīva darbība tālāk ar tribīnēm un pārējām būvniecības lietām, tostarp ģērbtuvju ierīkošanu. Konceptuāli nekādu sarežģījumu nav,” viņš nosaka.
Somu pieredze
Organizatori ņēmuši vērā pieredzi, kāda 2006. gadā bija ar “Skonto” halli. Toreiz pamatīgas galvassāpes sagādāja tas, ka spēles laikā ielūza ledus. “Toreiz bija bērnišķīgs gadījums – L veida atbalsts, kam būtu jābūt uz ārpusi, bija izveidots uz iekšpusi un, spēlētājiem triecoties bortā, ledus no iekšpuses tika izlauzts. Šeit risinājums ir daudz nopietnāks un tāds, kādam jābūt, pieskrūvēts pie betona,” norāda Edgars Buncis. Šie borti pirms divām sezonām kalpoja Helsinku “Jokerit” spēlēs Kontinentālajā hokeja līgā, stikli ir jauni.
Ledus laukumu un ventilāciju ierīko cenu aptaujā uzvarējusī Somijas kompānija “Suomen Tekojaa”. Tie ir savas jomas meistari, lielākā kompānija valstī, un paliks Rīgā līdz čempionāta beigām. Procesu pārrauga IIHF nozīmēts somu speciālists, izvēle esot apzināta, lai nebūtu valodas barjeras, jo objektam ir lielāka riska pakāpe. “Arēnā Rīga” darbosies ierastais kolektīvs.
Čempionāta laikā Latvijā var uznākt pamatīga tveice, bet fizikālie parametri rēķināti, lai tas neietekmētu ledus kvalitāti, – ārā var būt 28 grādi, liels mitrums un iekšā līdz pat sešiem tūkstošiem cilvēku. “Skaidrs, ka OSC un futbola laukums netika būvēts kā hokeja halle ar izteiktāku siltuma izolāciju – jumta konstrukcijas, sienas –, tāpēc tehnoloģiskie risinājumi ir vēl ar rezervi,” teic Buncis. Ventilācijas iekārtas ir no Itālijas.
Dānijas piemērs
Tribīnes un ģērbtuves ierīkos vietējās kompānijas. “Centāmies maksimāli daudz izmantot Latvijas uzņēmumus, lai nauda paliek valsts ekonomikā,” saka Buncis. Kopējais budžets OSC pārveidošanai ir 3,8 miljoni eiro. Latvijas valsts piešķīrusi trīs miljonus, pārējo segs IIHF.
Visu astoņu A grupas komandu ģērbtuves atradīsies blakushallē, kur ierasti bija basketbola, florbola, pludmales volejbola un tenisa zona. “Lielā mērā izmantosim risinājumu, kāds bija pirms trīs gadiem pasaules čempionātā Dānijas pilsētā Herningā, kur hokeja spēles notika izstāžu centrā. Tur pirmo reizi redzēju, ka tādā vietā var tik komfortabli izveidot zonas komandām,” kolēģu piemērs pārliecinājis Edgaru Bunci. OSC no hokeja ir ieguvējs arī tādā ziņā, ka tiek izremontētas vēl citas telpas – jau esošās ģērbtuves, tualetes.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra abās arēnās tiek būtiski uzlabota, izbūvējot iekšējo un arējo interneta tīklu un nodrošinot citas iekārtas vairāk nekā 300 telpās OSC un “Arēnā Rīga”. Tam nepieciešami tīkla un elektrības kabeļi 20 kilometru garumā. Lai čempionāta norisi neapdraudētu kibernoziedznieki, drošības prasības tiek īstenotas tikpat augstā līmenī, kā, piemēram, NATO samitā Rīgā 2006. gadā.
Galvenais preses centrs atradīsies basketbola hallē. Tas ir krietni labāk nekā 2006. gadā, kad mediji strādāja pie arēnas uzslietā neomulīgā, vēsā teltī.
Sporta federācijas, kas īrē ofisa telpas OSC, varēs palikt savās vietās arī čempionāta laikā, izmantojot ierasto ieeju no Grostonas ielas puses.
Satraukums aug
Attiecībā uz OSC un “Arēnu Rīga” Buncim satraukuma nav – infrastruktūras ziņā viss ir skaidrs, varot pievērst uzmanību arī niansēm, piemēram, kā OSC sienas padarīt pievilcīgākas, kā nodrošināt žurnālistiem komunikāciju ar sportistiem, treneriem.
Turpretim par “Daugavas” stadiona ledus halli, kur visu 16 dalībvalstu izlases aizvadīs treniņus, satraukums nemazinās – to bija plānots nodot ekspluatācijā marta vidū, tad termiņš pārcelts par mēnesi, pagājušajā nedēļā bija apņemšanās to paveikt aprīļa pēdējos datumos, taču atkal ir aizķeršanās.
Edgars Buncis: “Šķiet, ka ledus nebūs drīzāk par 6., 7. maiju. Ja izdosies, es ļoti priecāšos, jo tas atrisinās daudzas problēmas. No 10. maija izlases sāk ierasties Latvijā, un citu 60×30 metru laukumu Rīgā nav, tāpēc svarīgi, lai treniņi un savstarpējās spēles notiek laukumos ar sacensību izmēriem. Mēs varam tikai skaļi par to runāt un lūgt, ka katram jāpilda uzņemtās saistības un solījumi.” Ņemot vērā burbuļa režīma un Covid-19 risku diktētos noteikumus, izmantot citas Rīgas halles šobrīd nav plānots.
Latvijas izlasei līdz čempionāta sākumam vēl būs divas pārbaudes spēles pret Šveici – 14. maijā komandas tiksies “Arēnā Rīga”, dienu vēlāk – OSC. “Saskaņā ar Covid-19 protokolu no 16. maija visas izlases ir Latvijā un dodas divu dienu pašizolācijā ar testēšanu katru dienu. 18., 19. un 20. datumā komandas var trenēties burbuļa režīmā, turpinot testēšanu katru dienu,” atklāj Edgars Buncis.
Pie spēļu hallēm atradīsies divas laboratorijas. No testēšanas būs atbrīvoti tie, kas koronavīrusu pārslimojuši pēdējo trīs mēnešu laikā, bet ne vakcinētās personas. Sportistiem un apkalpojošajam personālam burbuļa pārkāpšana pēc 16. maija tiks traktēta kā smags pārkāpums un akreditācija anulēta.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs vakar atklāja, ka Latvijas Hokeja federācija (LHF) valsts budžetā atskaitīs 183 268 eiro, kas netika izmantoti 2020. gada IIHF kongresa rīkošanai. Vienlaikus gan daļa no šīs summas atkal varētu tikt nodota LHF rīcībā izlases spēlētāju apdrošināšanai. Iepriekšējos gados valsts tam piešķīra līdzekļus.
Kopējās visa čempionāta organizēšanas izmaksas būs 12 miljoni eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro IIHF rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību nodrošināšanai. Latvijas valdība kopumā piešķīra 3,7 miljonus eiro.
