FOTO: “LA.LV” testē motociklus: jaukais un ērtais trīsritenis “Yamaha Niken 2019” 0
Laikam motociklu nosaukt par trīsriteni neskaitās diez ko cienīgi, taču – no otras puses – dažādi eksperimenti ar trešo riteni ir bijuši jau kopš motociklu ēras sākotnes 19. gadsimtā. Trešais ritenis likts gan priekšā, gan aizmugurē, gan sānos.
Tomēr standarts tomēr izveidojies un palicis: normāli motociklam ir divi riteņi viens aiz otra. Pielikt trešo riteni jau nav māka. Jautājums tikai, ko ar to grib panākt un cik ērti braukt.
Liekot blakus, sanāk motocikls ar blakusvāģi, ar ko var vest mantas vai trešo cilvēku. Liekot priekšā vai aizmugurē, parasti cenšas sasniegt lielāku stabilitāti, iespēju izveidot eksotisku izskatu, bet samazinot smaguma centu un palielinot platumu, braucamais vairs negāžas un tad to parasti sauc par triciklu. Ko ar savu trīsriteni centusies panākt jamaha?
Kas tas īsti ir un kāpēc?
Pilnīgs jaunums tas nav arī modernos laikos.
Izstrādājot “Niken 2019”, japāņu galvenais uzdevums bijis panākt lielāku stabilitāti un braukšanas komfortu un lai braukšana ir kā ar parastu divu riteņu motociklu gan no izmēra, gan tehniskā viedokļa. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāsaka, ka kaut kādā mērā tas ir arī izdevies, bet ar vairākām atrunām, ko sajutu kā ikdienas braucējs.
Iespējams, ka kāds šo motociklu izvēlas arī oriģinālā izskata dēļ. Skatoties no priekšas un sāniem, liekas, ka sapāroti divi motocikli: divas priekšas,viena bāka, viens sēdeklis un viens aizmugures ritenis. Smadzenes ne uzreiz ar šo skatu tiek galā…
Un galvenais jau arī ir braukšana. Neesmu ekstrēms motociklists, bet speciālisti saka, ka priekša līkumos turas ļoti labi – daudz labāk nekā līdzīgam motociklam ar vienu riteni. Var brīvāk laist iekšā līkumos. Protams, fizikas likumus neviens nav atcēlis arī šim braucamajam – arī tam ir savas robežas.
Un papildus nianse: vientuļais aizmugures ritenis nav tik stabils līkumos un mēdz izslīdēt ātrāk nekā superpriekša ar diviem riteņiem, katram no kuram ir sava dakša un amortizācijas sistēma, respektīvi, katrs ritenis strādā atsevišķi. Kā saka, paļaujies uz priekšu, bet neaizmirsti par pakaļu… Videoklipos šī motocikla vadīšana tiek salīdzināta ar slaloma slēpju vadīšanu.
Viss pārējais “Yamaha Niken 2019” ir kā jebkuram šo laiku japāņu motociklam: modernas elektroniskas gaitas, jaudas un citas sistēmas, labi nostrādātas detaļas, visi slēdži, sviras savās vietās un viegli strādā. Moderns, jau citos jamahas divu riteņu motociklos aprobēts trīs cilindru 847 kubikcentimetru dzinējs ar 115 zirgspēku spēku. Jauda un ātrums šim rumakam pietiek.
Tests pa visa veida ceļiem
Testam izvēlējos jau tradicionālo maršrutu: Rīga – Tukums – Irlava – Džūkste – Jelgava – Rīga. 250 kilometri pa dažādiem ceļiem un dažādām pilsētām.
Katrā ziņā pilsētas sastrēgumos vairs tik raiti netieku garām automobiļu rindām. Kad atgriežos, izmēru gan savas hondas, gan jamahas platākās vietas. Tie ir spoguļi. Hondai – 95, jamahai – 102 centimetri. It kā nav ļoti lielas atšķirības, bet motociklisti – pilsētnieki sapratīs: starp automobiļiem katram liekam centimetram ir nozīme. Platumu vēl pastiprina jamahas zemo spoguļu novietojums stūres līmenī, kas nozīmē, ka tie ir turpat, kur arī normālam automašīnām spoguļi – tātad platumam vēl jāpiepluso centimetri divdesmit.
Es noteiktu mēģinātu uzlikt augstos spoguļus. Visādi citādi pa pilsētu prieks braukt. Lielākā priekšrocība pret divu riteņu motocikliem: nav īpaši jābaidās ar vienu riteni iebraukt dziļā bedrē vai pat uz ielu apmales, jo otrs ritenis uz sevi uzņems visu motocikla svaru. Protams, apmales augstumam ir savas robežas.
Kaut arī jamahai ir trīs riteņi, tas uz tiem brīvi nestāv – līdzsvars tomēr jātur, bet tomēr kaut kā savādāk nekā uz divu riteņu motocikla. To nevaru aprakstīt, bet pārsēžoties no diviem uz trijiem riteņiem un atpakaļ, vismaz man pāris minūtes refleksiem bija jāpārstartējas.
Bet varu nomierināt: gan pierast, gan atrast var ātri, to teikuši arī citi. Tas nozīmē, ka līdzsvara turēšana uz diviem punktiem no trijiem punktiem atšķiras, savādāk darbojas centrbēdze, kaut gan sajūtas, ka stūrē divus riteņus, kā jau iepriekš teicu, nav. Kopumā jāpiekrīt, ka līkumos ar diviem slīpiem priekšējiem riteņiem tomēr ir stabilāk nekā ar vienu.
Te nu dubultā priekšējā piekare sevi attaisno vislielākā mērā. Un pat nevar just, ka priekšā ir tikai 15 collu riteņi (aizmugurē ir 17 collas). Tikpat labi jamaha jūtas arī uz zemes ceļa, kas nav pārāk izdangāts. Amortizācija strādā un stabilitāte ir lieliska. Problēmas sākas tur, kur ar priekšu jāmeklē, kā saka, viena riteņa špūre, jo liekas, ka drošāk ar vienu riteni atbalstīties pret špūres ārmalu nevis tā brīvi laist līkumā ar diviem. Nemaz nerunāju par taciņām un citiem neceļiem, kad jālīkumo gar akmeņiem, saknēm un citiem priekšmetiem. Jārēķinās, ka starp priekšējiem riteņiem ir 28 centimetru platums plus vēl viena riteņa tiesa, ja salīdzina ar motociklu, kam viens priekšējais ritenis.
Kam šis der
Man jau liekas, ka ar “Yamaha Niken 2019” var braukt pa visiem ceļiem un visur, izņemot neceļus: būs gan stilīgs un ērts īsos pārbraucienos, gan tālos tūrisma braucienos. Runā, ka tas ir īpaši labs kalnu asfalta serpentīnos. Var aprīkot ar koferiem un lielāku priekšējo stiklu.
Kā var noprasts, ar šo trīsriteņu motociklu tāpat kā ar trīsriteņu motorolleriem “Yamaha” netēme uz plašu tirgus daļu, bet uz tiem, kas vēlas būt atšķirīgi un ir drosmīgi. Cena 15 000 eiro. Konkursā “Latvijas gada motocikls 2019” 22. braucamo konkurencē kā žūrijas loceklis “Yamaha Niken 2019” ierindoju 3. vietā un arī kolēģu kopējais balsojums bija tāds pats.