FOTO: “LA.LV” testē motobraucamos: uz “BMW C 400 X” ar glanci pa pilsētu 0
Šā motoapskatā virsrakstā tradicionālā vārda “motocikls” vietā apzināti lietots “motobraucamais”, jo “BMW C 400 X” nav motocikls, bet tomēr piedalās konkursā “Latvijas gada motocikls 2019” – motorolleriem Latvijā jau sava konkursa nav. Tad nu motocikli pieņēma sev radniecīgo motorolleru savā pulciņā – braukšanas principi jau līdzīgi.
Kas vispār ir motorollers?
Kā norāda inženieris Oskars Irbītis, praktiski visi motorollera agregāti atrodas zem vai aiz braucēja un ir noslēgti korpusā. Un šī te agregātu kombinācija un specifiskā virsbūve arī atsaucas uz dizainu.
Protams, ir arī dažādi motocikla un motorollera krustojuma mēģinājumi, bet par to šoreiz nav stāsts. Savukārt šis motorollera dizains nosaka pārvietošanās veidu, kas vispiemērotākais ir pilsētā. Ja konstruējot motociklus, ražotājs vēl domā, kas ar to brauks – vīrietis vai sieviete -, tad motorollers dzimumus nedala.
Krēslus jau taču arī nedala pa dzimumiem… Dzelži noslēpti, asu malu nav. Maksimāla aizsardzība no tās vides, kas ir apakšā: ceļa netīrumiem un ūdens. Vari doties gan uz biznesa tikšanos, gan uz lielveikalu. Ērtāks kā motocikls no manevrēšanas viedokļa un ar vairākām bagāžās kastītēm, kas noslēptas korpusā. Absolūtais vairums motorolleri aprīkoti ar automātisko variatora tipa ātrumkārbu: griez tik ručku un brauc. Vidēji lētāks un vienkāršāks apkopē nekā motocikls. Kas attiecas uz jaudu, tad uz motorolleriem attiecas visi tie paši noteikumi un tiesību iegūšana, kas uz motocikliem.
BMW līmenis
“BMW C 400 X” ir vidējas klases motorollers ar viencilindra 34 zirgspēku 350 kubikcentimetru dzinēju, maksimālais ātrums – 139 km/h… Arī uzrāviens kā kārtīgam motociklam. Ja braucot pa pilsētu ar 125 kubikcentimetru motociklu, kuram jauda speciāli, atbilstoši Eiropas Savienības normām, ierobežota līdz 15 zirgspēkiem, grūti sevi pārliecinoši kontrolēt pilsētas satiksmē, kura, protams, neaprobežojas ar 50 km/h, tad ar “BMW C 400 X” ir savādāk. Nav ik pa brīdim jāskatās sāņus, vai kāds automobilis netuvojas un nesāks spiest maliņā.
Autovadītāji var bļaut, cik uziet, bet motorizētam transporta līdzeklim tomēr ir drošāk manevru laikā un pirms tiem attālināties no tiem, kas aizmugurē. Protams, bez pārspīlējumiem. Un uz “BMW C 400 X” tas ir droši un patīkami. Ar jaudas rezervi, neturot visu laiku gāzes ručku līdz galam. Šai ziņā dzinējs, kas labi strādā arī uz zemiem, apgriezieniem, atbilst visiem BMW augstajiem standartiem.
“BMW C 400 X” nekrīt ārā arī no BMW motociklu dizaina, konkrēti GS līnijas. To var atpazīt pēc lukturiem, izpūtēja, vējstikla, mēraparātu displeja un citām detaļām. Saprotams, ka motorollera izstrādē tomēr glītums piekāpjas komforta priekšā: galvenais tomēr ir braucēja aizsardzība no ceļa netīrumiem, mitruma, vēja, ērta sēdēšana un bagāžas ietilpība, piemēram, “BMW C 400 X” zem sēdekļa var ielikt pat divas motoķiveres. Ir arī divas tvertnes zem stūres un, ja vēl uzliek papildus bagāžniekus, tad viens otrs var bezmaz pusi no savas iedzīves vadāt sev līdzi.
Ļoti plats un ērts sēdeklis, tātad nebūs problēmu arī tiem, kam svars ir virs vidējā. Kājas var brīvi pārvietot pa kāju palikņiem: turēt vai nu kā čoperiem uz priekšu, vai kā klasiskiem motocikliem zem sevis.
Kam? Visiem!
40 gadu laikā, kopš braucu ar motorizētiem transporta līdzekļiem, uz motorollera pa īstam sēdēju un braucu pirmo reizi. Godīgi sakot,”BMW C 400 X” mani kā rūdītu motociklistu nepārliecināja steigšus šķirties no sava enduro ceļojuma motocikla, ar kuru, starp citu, labi jūtos arī pilsētā. Bet nekad nesaki nekad. Viennozīmīgi motorollers ir vieglāks, līganāk un vienkāršāk vadāms, ar zemāku smaguma centru, īsāk sakot – ērtāks, motociklistu žargonā sakot – vieglāk savācams. Un varbūt zināmā vecumā un pie zināmām spēka spējām tieši motorollers būs pareizā izvēle.
Un tas būs piemērots arī tiem, kas nav sajūsma par visādiem sajūgiem un ātrumu pārslēgšanām, nealkst savu braucamo uzlabot, bet kuriem vajag ērtu, ātru un praktisku divu riteņu transportu.