FOTO: Kurzemē joprojām uzturas iespaidīgi lieli ziemeļu gulbju bari 0
Jau gandrīz mēnesi Kurzemē, Pāvilostas novadā uz ziemāju un nopļautās kukurūzas laukiem uzturas iespaidīgi lieli ziemeļu gulbju bari. Simtiem putnu.
Pa gabalu skats kā filmā – zaļi lauki un uz tiem balti silueti gandrīz kā flamingi.
Ja Latvijas paugurknābju gulbji jau sen aizlidojuši uz siltajām zemēm, tad ziemeļu gulbji ar lidošanu vēl nesteidzas. Kurzemē ir silts ap plus 7 – 13 grādiem.
Sakarā ar ilgstošajām lietavām uz laukiem ieplakās ir izveidojušies gandrīz vai mazi dīķīši, kur gulbji peldas. Gulbji ir ļoti pieraduši pie civilizācijas.
Ja gulbjiem tuvojas ar kājām, tie saiet ciešāk bariņā, bet nekur projām nelido. Mirkļos, kad tie ganās tuvāk ceļam, piebraucot ar automašīnu – nekādas reakcijas.
Iespaidīgs ir skats, kad ziemeļu gulbji ar skaļiem spārnu vēzieniem ceļas gaisā. Lielajā gulbju barā uzturas arī pīles. Ik pa laikam viss lielais bars sasaucas.
Latvijā izplatīti ir paugurknābju gulbji, kura svarīgākā atšķiršanas pazīme izriet no šīs sugas nosaukuma – paugurs.
Tas ir melnas krāsas izaugums uz gulbja knābja pamatnes. Tā izmērs var ļoti atšķirties – jaunajiem putniem tas ir neliels, bet pieaugušajiem tēviņiem var būt vairākus centimetrus augsts.
Tēviņiem paugura lielums ir lielāks nekā mātītēm. Vislabākā šīs sugas atšķiršanas pazīme ir knābja sarkanā krāsa, kas dažādās intensitātēs mainās no rozā līdz tumši sarkanai.
Paugurknābja gulbji ir klusi gulbji, bet reizēm tie šņāc vai izdod rūcošas skaņas, kuras var sadzirdēt, tikai atrodoties gulbja tuvumā. Paugurknābju gulbjiem kakls ir izliekts kā jautājuma zīme.
Savukārt ziemeļu gulbim kakls ir 90% leņķī un tie ir skaļi putni. Migrācijas laikā pavasaros un rudeņos vairāki desmiti tūkstoši šo gulbju migrē pāri Latvijai.
Rudenī tie lido no Igaunijas, Somijas un Krievijas ligzdošanas vietām. Ķermeņa garums ir 140–165 cm, spārna garums 56–63 cm, svars 8–10 kg (maksimums līdz 15 kg).
