FOTO: Par kukuļošanu apsūdzētais Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā 0
Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva, novēroja aģentūra LETA.
Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja “es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs”.
Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.
Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli.
Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.
VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu, un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.
KNAB gan toreiz norādīja, ka prokuratūra cēlusi apsūdzību pret VI amatpersonu, komercsabiedrības valdes locekli un tās radinieku. Savukārt noziedzīgs nodarījumus, kurā iesaistīta Jūrmalas pašvaldības amatpersona, prokuratūra izdalījusi atsevišķā lietvedībā un nosūtījusi KNAB papildu apstākļu noskaidrošanai. To aģentūrai LETA apstiprināja arī prokurors Māris Leja.
KNAB paziņojumā presei rakstīja, ka 2015.gada sākumā komercsabiedrības valdes loceklis iesniedzis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai adresētu iesniegumu, lūdzot pašvaldību izvērtēt un veikt teritorijas plānojuma izmaiņas, mainot statusu nekustamajam īpašumam, ko KNAB nodēvējis par objektu. Uzņēmēja radinieks piedāvājis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā.
Tad radinieks piedāvājis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Radinieks piezvanījis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai un informējis viņu, ka vēlas parādīt dzīvokli.
Komercsabiedrības valdes loceklis vērsās VI, lūdzot veikt nekustamā īpašuma novērtējumu un atzinuma izsniegšanu, lai to iesniegtu būvvaldē un varētu nodot šī objektu ekspluatācijā. 2015.gadā tika pabeigta objekta būvniecība. VI amatpersona veica objekta pārbaudi un izsniedza negatīvu atzinumu. Vēlāk komercsabiedrības valdes loceklis tikās ar VI amatpersonu, lai noskaidrotu, kādi pasākumi jāveic, lai nodotu objektu ekspluatācijā.
Radiniekam sazinoties ar būvvaldes amatpersonu, tā apstiprinājusi, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona par objektu sistemātiski interesējusies, jautājot par problēmām šajā objektā, kā arī par kavēšanās iemesliem. Faktiski ar šādu rīcību Jūrmalas pašvaldības amatpersona uzraudzījusi objektu personīgi, ietekmējot padoto lēmumus, informēja KNAB.
KNAB izmeklēšanā noskaidrojis, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona sazinājusies ar radinieku ar mērķi noskaidrot, kad varētu apskatīt dzīvokli jeb kukuli. Jūrmalas pašvaldības amatpersona, vienojoties ar radinieku, tikusies ar to objektā un veikusi dzīvokļa apskati.
Komercsabiedrības valdes loceklis telefonsarunās ar radinieku apstiprinājis, ka dosies uz VI un nodos alkohola pudeli kā kukuli VI amatpersonai.
Jau vēlāk komercsabiedrības valdes loceklis personīgi iesniedzis atkārtotu pieteikumu VI, vienojoties ar VI amatpersonu par izbraukumu uz objektu, atstājot alkohola pudeli, par ko informējis radinieku. Tad radinieks piedāvājis iekārtot VI amatpersonas radinieku mācību iestādē, kam tā piekrīt.
KNAB uzskata, ka VI amatpersona veikusi objekta novērtējumu, aktā norādot patiesībai neatbilstošas ziņas.
VI amatpersona sagatavojusi pozitīvu atzinumu, apzinoties, ka tas satur nepatiesas ziņas, iesniedza to parakstīšanai vadītājai.
Tad radinieks saņēma ziņu no komercsabiedrības valdes locekļa, ka no VI saņemts pozitīvs atzinums par objekta atbilstību nodošanai ekspluatācijā. Radinieks satikās ar VI amatpersonu un devās uz mācību iestādi, lai tiktos ar tās vadītāju.
2015.gada maijā objekts tika nodots ekspluatācijā. Pēc tam komercsabiedrības valdes loceklis, tiekoties ar Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, nodeva tai dzīvokļa atslēgas, bet VI amatpersona informēja komercsabiedrības valdes locekļa radinieku, ka tās radinieks netika uzņemts mācību iestādē.
KNAB informēja, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona 2016.gada augustā balsoja “par” teritorijas plānojuma maiņu, kas attiecas uz objektu un Jūrmalas pašvaldības amatpersona labiekārtojusi dzīvokli jeb kukuli.
2016.gada 10.oktobrī Jūrmalas pašvaldības amatpersona tika aizturēta.
2018.gadā KNAB pieņēma lēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu komercsabiedrībai, kuru interesēs darbojās šīs komercsabiedrības valdes pārstāvis.
Krūmiņš aģentūrai LETA toreiz apstiprināja, ka viņam un meitai celtas apsūdzības, taču Krūmiņš ir pārliecināts, ka nekādus likumpārkāpumus nav pieļāvis.
Viņš skaidroja, ka kriminālprocess ir saistīts ar mājas būvniecību Jūrmalā 2015.gadā, kad bija pieņemts likums, ka mājās ir nepieciešamas vismaz piecas invalīdu tualetes, tādēļ netika ļauts māju nodot ekspluatācijā. Uzņēmējs norādīja, ka sazinājies ar tā laikā veselības ministru Gunti Belēviču, kurš sazinājies ar lietā iesaistīto Veselības inspekcijas darbinieku. Šis darbinieks esot devis trīs mēnešu laiku Krieviņai veikt korekcijas mājā, lai tā atbilstu tā laika standartiem.
Krūmiņš norāda, ka apsūdzībā minētais kukulis ir pudele vai glāze šampanieša, kas tika pasniegta “kopējā galdā” pēc visu dokumentu parakstīšanas, tādēļ viņš neredz noziedzīgu rīcību savās darbībās. Viņš arī norādīja, ka šampanieti viņš pats nav ne pircis, ne devis.
Jau ziņots, ka Truksnis un Krūmiņš figurē arī KNAB izmeklētā kriminālprocesā par iespējamo partijas “No sirds Latvijai” (NSL) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Ģenerālprokuratūra pērn novembrī šajā lietā uzrādīja apsūdzību gan Truksnim, gan Krūmiņam.
