FOTO. Krāsās un skaņās uz dienu atdzima Vāgnera nams 0
Riharda Vāgnera dzimšanas dienā, 22. maijā, pazīstamas kultūras personības sarīkoja atbalsta akciju vēsturiskā Vāgnera nama atjaunošanai. Tajā skanēja mūzika un bija izvietotas gleznas.
Gatavību sākt darbu pie nama atjaunošanas, līdzko tai būs atrasti līdzekļi pauda arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
“Mēs, tāpat kā sabiedrība vēlamies atjaunot šo vērtīgo īpašumu, lai vēsturiskajā Riharda Vāgnera koncertzālē atgrieztos dzīvība. Apzinām lietotāja VISA “Latvijas koncerti” vajadzības un esam gatavi veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, piesaistīt projektētājus un uzsākt nama atjaunošanu, tiklīdz tam tiks rasti līdzekļi,” atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Pēc VNĪ veiktajām aplēsēm nama atjaunošanai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni 16,5 miljonu eiro apmērā. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve nākamajā plānošanas periodā (2021. – 2027.g.). Lai nodrošinātu šādu iespēju, finansējuma piesaiste būtu iekļaujama Nacionālās attīstības plānā.
Atbilstoši valdības lēmumam, Vāgnera namā plānots izvietot VSIA “Latvijas Koncerti” māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu, VSIA “Latvijas Koncerti” biroju, kā arī koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.
Pērn valdība no VNĪ pieciem piedāvātajiem attīstības scenārijiem, lēma vēsturisko Vāgnera namu pielāgot VSIA “Latvijas koncerti” vajadzībām, lai tas varētu atdzimt mūzikai.
Ar nolūku izskatīt Vāgnera nama piemērotību VAS “Latvijas koncerti” darbībai, apzinātu lietotāja prasības, izstrādātu priekšlikumus un veiktu nepieciešamā finansējuma aprēķinus, 2018. gada nogalē tika izveidota īpaša darba grupa, kuras sastāvā ir VNĪ, Kultūras ministrijas un VAS “Latvijas koncerti” pārstāvji.
Kā iepriekš pauda VISA “Latvijas koncerti” vadītājs Guntars Ķirsis: “Ir ārkārtīgi maz šādu kultūras pieminekļu, kas saistītu mūs ar pasaules kultūrtelpu. Vāgnera zāle ir spēcīgs magnēts – tā atvērtu durvis uz Rietumeiropu, ko simbolizē Vāgnera mūzika. Šādas tiešas sasaistes šobrīd Latvijā nav. Atjaunotā Vāgnera zāle sabiedrības daļai pasaulē atvērtu durvis uz Latviju kā kultūras galamērķi.”
Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojam.
Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners.
Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.
