FOTO. Kolekcionāra Jāņa Gaigalnieka 10 padomi liliju audzēšanā 4
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Mani interesē tikai tās lilijas, kurām ir ražens augums, izcili skaisti ziedi, laba veselība. Turklāt tās nevainojami aug dārzā,” savas izvēles principus atklāj liliju kolekcionārs Jānis Gaigalnieks no Siguldas.
Liliju audzētāja un kolekcionāra Jāņa Gaigalnieka favorītes jau 15 gadu ir OT hibrīdu grupas lilijas. Jānis joko, ka par kolekcionāru kļuvis piespiedu kārtā. Vieglāk audzēšanai un pavairošanai iegādāties sīpolus no ārzemju audzētājiem, taču daudzas vecās, labās šķirnes vairs nav katalogu piedāvājumā. Ja tās iziet no dārza, tad atgūt gandrīz nav iespējams. Turklāt ārzemju šķirņu piedāvājumā arvien vairāk ir lilijas, kas paredzētas uzziedināšanai siltumnīcās, bet kolekcionāram der tikai tās, kas spēj sevi parādīt arī dārzā.
Tāpēc viņš arī citiem iesaka kā lielu vērtību saglabāt lilijas, kuras ilgi, veselīgi un skaisti ziedējušas dārzā.
1. Izvēlas. Dārzā lilijas ir izcilas kompanjones ziemcietēm, hortenzijām un citiem vasaras otrajā pusē ziedošajiem augiem. OT grupas lilijas ir raženas un spēcīgi smaržo.
Ja vēlas ziedus griešanai, tad lietderīgi izaudzēt vagu ar lilijām, lai nav jāposta košumdobes. Dažādām šķirnēm ir atšķirīgs ziedēšanas laiks.
2. Laista. Lilijām patīk saulaina, labi apvējota vieta un augsne, kurā ilgstoši nekrājas mitrums. Tās var iztikt bez laistīšanas, tomēr patiks, ja mitruma netrūks. Laistīšana īpaši vajadzīga karstuma periodos. Tad ūdeni pludina pa vagām, lai netrāpītu uz lapām.
3. Ārstē. Ja stādījumi ir sabiezināti, augiem var sākties pelēkā puve (Botrytis cinerea). Liliju audzētājs profilaktiski iesaka smidzināt ar līdzekli Switch 62.5WG vai Champion 50WG. Liela liliju aizsardzības līdzekļu izvēle pieejama, piemēram, Polijā.
Stādot var likt bedrē ražotnes Bioefekts mikrobioloģisko līdzekli Trihodermīns vai lilijām paredzēto preparātu, kas veicina auga veselību un imunitāti.
Mazdārziņā lilijas būs veselīgākas, ja tiks iestādītas piemērotā vietā. Viens no profilakses pasākumiem ir pavasarī vietu, kur aug lilijas, apkaisīt ar lapukoku pelniem. Var arī profilaktiski apputināt pelnus ap stumbru augšanas laikā, jo slimība nāk no zemes.
Ja kādā vietā lilijas gadu no gada slimo un nīkuļo, labāk tās ir pārstādīt citur. Iespējams, sliktajā veselībā vainojama nepareizā vieta.
4. Pārbauda. “Liliju koki ir tirgotāju triks!” brīdina kolekcionārs. Labos apstākļos auguši, lieli, veci OT grupas liliju sīpoli arī veido liliju kokus – ražens stumbrs un ļoti daudz ziedu zvanu. Pirmajos gados no neliela sīpola nekādu kuplumu nevar sagaidīt. Turklāt nevar ticēt tam, kas rakstīts šķirnes aprakstā. Labos apstākļos lilijas izaug lielas un garas.
5. Mēslo. Lilijām vispiemērotākā ir smilšmāla augsne, tās ielabošanai lieto tikai minerālmēslus. Kad kolekcionārs sākotnēji gribējis bagātināt lilijām paredzēto augsni ar kūtsmēsliem, vairs nav spējis tikt vaļā no nezālēm, kuru sēklas tajos saglabājas.
Mēslojumam saimnieks aprīļa beigās iestrādā augsnē komplekso, ilgas iedarbības mēslojumu YaraMila (NPK 12:11:18). Ar to arī puķēm pietiek visu sezonu. Rudenī augsnē papildus var iestrādāt superfosfātu. To arī iestrādā augsnē, kur paredzēts stādīt lilijas. Ja dobe tam atbrīvojusies agrāk, ir vērts rudenī iesēt baltās sinepes, kas ir gan mēslojums (to rudenī iear), gan dezinficē augsni. Labs laiks norakšanai, pārstādīšanai ir augusta vidus, beigas, bet stādīšanai – septembris.
Ar nezināmas izcelsmes kūtsmēsliem un melnzemi dārzā var ievazāt slimības, zemesvēžus un pat Spānijas kailgliemežus.
6. Stāda. Liliju sīpolus stāda apmēram lāpstas dziļumā. Tad arī kāts droši turēsies augsnē un ziedam nevajadzēs stutes.
Jārēķinās, ka augot lilijas ar laiku dodas dziļumā.
7. Apgriež. Lilijas nedrīkst nogriezt pārāk zemu, jo tas novājina sīpolu. Ja griež ziedu dāvināšanai, vēlams atstāt apmēram pusi no kāta. Kad lilija dārzā noziedējusi, tai nogriež ziedu un kāta stumbenīti. Uz ziemu nogriež līdz stumbra pusei. Atlikusī daļa palīdzēs sīpolam baroties un nobriest. Turklāt to atstāj līdz pavasarim. Tas sevišķi noder, ja lilijas stādītas starp citiem augiem. Ja kāta nav, nevar atrast liliju augšanas vietu.
8. Nelutina. Daudziem patīk baltās karaliskās – tā sauktās trompetlilijas (Lilium regale), taču bieži vien tās slikti aug. Kolekcionārs novērojis, ka tām sevišķi nepatīk kūtsmēsli un trekna augsne. Tās labi aug, ja tiek stādītas plikā dārza zemē (pēc iespējas smagākā), papildus pavasarī pabarojot tikai ar minerālmēsliem. Ja dārza augsne ir viegla un irdena, baznīcas liliju stādīšanas bedrē der iebērt mālainu augsni.
9. Uzmana. Ja dārzā ir ūdensžurkas, tad lilijas vislabāk stādīt nerūsējošā metāla groziņā (tā sauktie trušu sieti). Der arī plastmasas taras kastes. Mazie groziņi, kurus pārdod veikalos sīpolpuķu stādīšanai, der tikai pareiza stādīšanas dziļuma noteikšanai, bet ne aizsardzībai no grauzēju zobiem. Īpaši bīstami ir gadi, kad augsne nesasalst un kurmji un grauzēji (žurkas izmanto kurmju alas!) var netraucēti rosīties.
Ja dobēs pamana kādu aizdomīgu alu, kolekcionārs iesaka tūliņ tajā ielikt mitrumizturīgo žurku indi.
10. Pārstāda. Lilijas var nepārstādīt četrus piecus gadus. Ar katru gadu tās ziedēs kuplāk, būs vairāk ziedu. Kad ziedi kļūst sīkāki, augi izskatās vārgāki, tas ir signāls, ka puķes jāpārstāda. Par pārstādīšanas laiku liecina arī brīdis, kad blakus lielajam sīpolam iznākušajiem sīpoliņiem parādās pirmie ziedi.
