Es ilgi darīju visu iespējamo, lai ādu savāktu – lietoju speciālus losjonus, pildīju speciālus vingrojumu kompleksus. Beigu beigās es tomēr vērsos pie plastiskā ķirurga. Nedarīju to, lai mainītu savu formu, drīzāk tāpēc, lai nedotu iespēju sevi atkal aizpildīt ar taukiem – lai nekad vairs neuzbarotos. 0
Man ir daudz fotogrāfiju pirms un pēc operācijas. No tā laika ir pagājuši septiņi gadi. Tagad, tās pārskatot, es it kā no jauna atgriežos tajā laikā, sīki sajūtot daudzās ādas krokas uz ķermeņa. Tās liek man atcerēties, cik toreiz bija daudz šaubu: varbūt turpināt veikt visas iespējamās manipulācijas, lai tiktu galā bez ķirurga naža.
Kopumā man bija četras operācijas. Man veica liftingu un atjaunoja iepriekšējo krūšu izmēru. Pēc diviem gadiem man vēlreiz veica liftingu. Ārsti veica iegriezumu visa vidukļa apmērā un nogrieza 15 cm ādas. Pēc tam sašuva. Kopumā no manis noņemti 4-5 kg ādas. Vēl arī veica gurnu liftingu, kur arī noņēma lieko ādu. Rehabilitācijas laiks bija briesmīgs: mēnesi es biju sēdus, platām kājām. Tagad rēta pēc operācijas uz vidukļa izskatās tā, it kā ļaunais brīnumdaris būtu pārgriezis mani uz pusēm. Arī uz gurniem ir divas rētas.
Taču pat operācija nevarēja pilnībā novērst nokarājušās ādas problēmu. Saliekot rokas un kājas uz sāniem, es vienalga atgādinu lidojošo vāveri. Āda nokarājas no rokām, kāju iekšpusēm, krūtis ir kā tukšas… Tāpēc – jā, man joprojām nepatīk kāda priekšā izģērbties.
Taču es to izdarīju. Es uzkāpu uz vāri apgaismotā jumta, publiski kaila, pirmo reizi savā pieaugušajā mūžā. Man par šausmām tas nebija SPA jebkurai figūrai. Tā vietā mani te bija pilns ar cilvēkiem, kas ārēji atgādināja jogas meistarus. Man patiesi bija kauns atrasties viņu vidū.
Viss mans diskomforts atspoguļojās manā sejā. Ejot starp baseiniem, es skatījos uz sievietēm, kuras ar labpatiku demonstrēja savus ķermeņus. Savukārt es, sevi iedrošinot, dungoju dziesmiņu, kas man palīdz grūtās situācijās.
Mans draugs nekad nebija mani agrāk redzējis līdzīgā stāvoklī. Tāpēc viņš pajautāja, vai ar mani viss ir kārtībā. Es no tā vēl vairāk ierāvos sevī, atgādinot pusaudzi. Pat desmit minūtes to visu bija grūti izturēt. Tāpēc es iegāju baseinā, ļaujot ūdenim noslēpt visus manus trūkumus no citu acīm.
