Visu laiku savu ķermeni ienīst un labot? Ko patiesībā nozīmē zaudēt 50 kilogramus 0
Elna Beikere dalās pieredzē par 50 kilogramu zaudēšanu, operācijām un ceļu, kā turpināt mācīties pieņemt savu ķermeni.
Pēdējā romantiskā ceļojuma laikā mans draugs aizveda mani uz integrālās attīstības institūtu Esalenā, Kalifornijā. Sākumā viņš man teica, ka mūs gaida SPA atpūta, taču tas bija tālu no patiesības. Realitātē Esalenā veic eksperimentus psihiskās veselības laukā. Viņi pamatā darbojas ar meditācijām un terapijām, kas virzītas uz “mūsu ķermeņa prāta, sirds un dvēseles integrāciju”. Protams, tas likās interesanti, tomēr uz to, kas sekoja, es nebiju gatava.
Jau pirmajā vakarā draugs paaicināja mani uz savu mīļāko pasākumu: grupām atvērto baseinu klintīs ar skatu uz okeānu. Vieta patiešām ir ļoti romantiska. Pa ceļam it kā garāmejot, viņš piemetināja: “Šajā baseinā visiem jābūt kailiem. Forši, vai ne?” Es sastingu… Būt kailai? Es nekad neizģērbjos sabiedriskās vietās!
Tā nebija vienkārši problēma ar ārējo izskatu. Es neizskatījos tā, kā būtu jāizskatās kailai sievietei. Es savulaik biju aptaukojusies. Svars bija sasniedzis 118 kilogramu. Divdesmit gadu vecumā ar diētas palīdzību es tiku vaļā no 50 kilogramiem. Es domāju, ka, tiekot vaļā no tik daudz kilogramiem, es izbaudīšu, ka man ir jauns ķermenis, gluži kā multfilmiņā par Arielu. Tajā viņa, būdama nāriņa, beidzot astes vietā dabūja kājas, tās pacēla gaisā un apbrīnoja jauno izskatu. Taču šis nebija tas gadījums.
