FOTO: “Klīstošais holandietis” septīto reizi pietauvojies Nacionālajā operā 0
Piektdien, 28. septembrī, Latvijas Nacionālā opera un balets iezīmēja savas pastāvēšanas otrās simtgades sākumu ar Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” pirmizrādi diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.
Ikreiz, parādoties Latvijas operas vēsturē, Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” iezīmē būtiskus robežpunktus starp leģendām un realitāti, pagātni un nākotni, vienlaikus norādot jaunus kustības virzienus.
Bēgšana no Rīgas perioda apgrūtinājumiem, dodoties riskantā jūras ceļojumā, jaunajam komponistam Rihardam Vāgneram radīja muzikālo vīziju par jaundarbu, kas iezīmēja viņa oriģinālā stila sākotni. Latvijas mūzikas vēsturē “Klīstošais holandietis” atklāja jaunu un būtisku lappusi – ar tā iestudējumu Teodora Reitera vadībā 1918. gadā savu darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa, ar kuru tieši saistīta mūsdienu Latvijas Nacionālā opera un balets.
Jaunais uzvedums ir jau septītais operas “Klīstošais holandietis” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā.
“Operai “Klīstošais holandietis” ir bijusi nozīmīga vieta mūsu repertuārā jau kopš Latvijas Nacionālās operas pirmsākumiem. Ne tikai tāpēc, ka Rīga ir atstājusi neizdzēšamas pēdas šīs operas tapšanas vēsturē, bet arī tamdēļ, ka tā spēj savaldzināt gan kvēlākos Riharda Vāgnera mūzikas fanus, gan arī itāļu opermūzikas gardēžus, kuriem Vāgnera vēlīnā daiļrade ir sveša,” saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs, Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
“Rihards Vāgners bēga no sarežģītiem finanšu apstākļiem Rīgā un iestrēga laikā, iestrēga mūžībā. Toreiz viņš bēga pa zemes ceļu, tad ar kuģi, varbūt šodien bēgtu ar lidmašīnu. Viņš iekūlās vētrā, taču diezin vai viņam patiktu arī gaisa bedres. Un tad viņš ieraudzīja atspulgu. Sākumā likās, ka tas ir svešs spoku kuģis ar mirušu kapteini, taču, vērīgāk ieskatoties, bezgalīgi laikā klīstošajā, nelaimīgajā, nekur dvēseles mieru nerodošajā ceļiniekā Vāgners atpazina sevi,” par jauniestudējumu stāsta režisors Viesturs Kairišs.
“Holandieša iegriešanās no jūras krastā ir cikliska, ik pēc septiņiem gadiem, kā pasaules radīšanas nedēļas septiņas dienas, kas cikliski atkārtojas. Laiku šajā vizuālajā dramaturģijā mēs risinām caur apli,” saka scenogrāfs Reinis Dzudzilo.
Saskaņā ar komponista Riharda Vāgnera ieceri opera tiek izrādīta vienā daļā. Izrādes ilgums ir 2 stundas un 20 minūtes.
Konceptuālā izstāde ar stāstu un mūziku. "Klīstošais Holandietis" @opera_balets! Iekšējās sajūtas : 1.cēliens besija, 2. Ģeniāls 3. Kāda starpība. Finālu gribēju "Spēcīgāku". Mīlu šo autoru kolektīvu par pašironiju, citējot pašiem sevi 🙂 Raisīja diskusiju, neatstāja vienaldzīgu
— Kristians Kareļins (@KrisjaLV) September 28, 2018
