Klāt “Prāta spēļu” Latvijas kauss: tautas erudīcijas sacensības 0
Pēc nedēļas, 28. februārī, Alūksnē jau trešo gadu startēs “Prāta spēļu” Latvijas kausa izcīņa – brāļu Edija un Jāņa Začu izlolotas tautas erudīcijas sacensības, kurās var piedalīties ikviens neatkarīgi no vecuma un materiālā stāvokļa, jo dalība tajās ir bez maksas. Vienīgi jāpierunā vēl daži draugi vai ģimenes locekļi, lai izveidotu 4–6 cilvēku lielu komandu.
Spēle notiek kā viktorīna, kurā noteiktā laikā ir jāatbild uz uzdotajiem jautājumiem. Ikreiz trīs labākās komandas iekļūs pusfinālā, bet piecas katra pusfināla līderes – finālā, kas risināsies novembrī Rīgā, uzvarētājkomandai saņemot ceļojošo kausu.
Šosezon “Prāta spēles” notiks jau vairāk nekā 35 Latvijas vietās, taču pieteikšanās joprojām turpinās, un organizatori aicina pašvaldības izmantot iespēju sarīkot spēles savā pilsētā vai ciemā.
Ceļš uz masveidību
Brāļiem Začiem ceļš uz “Prāta spēlēm” sācies 2011. gadā, domājot, kā piesaistīt cilvēkus kādam restorānam pie Vecrīgas darbdienu vakaros.
“Kaut kas līdzīgs bija redzēts Lielbritānijas krogos, un nolēmām pamēģināt arī Latvijā. Sākumā apmeklētājiem piedāvājām spēlēt vienu vakaru divreiz nedēļā, pēc tam jau biežāk, jo redzējām, ka cilvēkiem patīk. Kad restorānu nācās slēgt, atradām mājvietu restorānā “Čarlstons”, kur mums ļāva attīstīt “Prāta spēles”,” stāsta Jānis Začs.
Tā Latvijas simtgades gadā brāļi sadūšojušies iet tautās, sarīkojot pirmās Latvijas kausa sacensības. Viņi ar prieku vēroja, ka sarodas arvien vairāk komandu un “Prāta spēļu” dalībnieki jau paši sāk rīkot vietējās erudīcijas spēles. Tādēļ likumsakarīgs bija lēmums turpināt kausa izcīņu arī 2020. gadā.
Pirmajā gadā piedalījās mazliet vairāk par divdesmit pašvaldībām, nu jau to skaits pārsniedz trīsdesmit un turpina augt. Atsaucība bijusi tik liela, ka pirmās sezonas beigās pat aptrūkušās medaļas uzvarētājiem un vajadzējis krājumus papildināt.
Šā gada Latvijas kausa sacensības Rīgā notiks trīs vietās – jau pieminētajā “Čarlstonā”, tirdzniecības centrā “Alfa” un Nacionālajā bibliotēkā. “Mēs vēlamies noskaidrot Latvijā zinošāko komandu neatkarīgi no dalībnieku materiālā stāvokļa, tādēļ par dalību “Prāta spēlēs” maksa netiek prasīta.
Protams, medaļu izgatavošana, viktorīnas jautājumu izdomāšana, tehniskais aprīkojums un transports kaut ko maksā, taču mūsu entuziasms ir aizrāvis arī citus un pagaidām ar pašvaldību līdzfinansējumu un atbalstītāju saldajām un praktiskajām dāvaniņām tiekam galā.
No uzņēmēju skatpunkta šobrīd “Prāta spēles” ir visneizdevīgākais pasākums, kāds vien var būt, tomēr mums patīk šī ideja un nākotnē saredzam tajā potenciālu. Esam laimīgi, redzot spēles dalībniekus priecīgus. Tas ir forši – darīt ko tādu, kas pašiem sagādā prieku,” saka Jānis Začs.
Šī iemesla dēļ Edijs un Jānis tāpat vien mēdz aizbraukt uz bērnu centriem vai Neredzīgo pansionātu Juglā, lai sarīkotu “Prāta spēles” arī viņiem. Ārpus Latvijas kausa regulāri tiek rīkotas dažādas tematiskās spēles, piemēram, par alu un sportu vai nupat notikušo ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas pasniegšanu.
“Uzskatu, ka ir lietas, kuras par naudu nevar nopirkt. Mums ar brāli svarīgākais, kādu vidi radām sev apkārt, un tā vienmēr ir pozitīva, jo, organizējot spēli, paši labi jūtamies, redzēdami apmierinātus un smaidošus cilvēkus. Gan jau naudu nopelnīsim citādi,” atklāj Jānis.
Kā gatavoties?
Lai pieteiktos “Prāta spēļu” kausa sacensībām, nav obligāti jāmācās no galvas enciklopēdijās atrodamā informācija. Arī pabeigtu vai nepabeigtu augstskolu zināšanām nebūs izšķiroša loma. Galvenais būt atvērtiem un zinātkāriem, mēģinot jebkurās ziņās atrast kaut ko sev interesantu un noderīgu, domāt plašāk.
Veiksme noteikti uzsmaidīs tādiem cilvēkiem, kas spēs sarunāties ar komandas biedriem, atraisīt viņu erudīciju ģeogrāfijā, vēsturē, politikā, matemātikā un citās jomās. Viktorīnā būs arī jautājumi par aktualitātēm biznesā, tehnoloģijās, sportā un popkultūrā gan Latvijā, gan pasaulē. Viegli nebūs, jo brāļu Začu radošajā komandā darbojas viens no Latvijas erudītākajiem cilvēkiem, ilggadējais Latvijas Radio raidījuma “Lieliskais piecnieks” vadītājs Ivo Krumholcs.
“Viena spēle sastāv no desmit kārtām, un katrā kārtā sev tīkamāko tēmu izvēlas cita izlozētā komanda. Viņu interesēs izraudzīties tādu jomu, kurā tās dalībnieki šķiet viszinošākie, bet uz šīs tēmas jautājumiem būs jāatbild visām komandām.
Līdz ar to nav iespējams prognozēt nevienas spēles ievirzi – vai tā būs muzikāla, izklaidējoša vai akadēmiska. Katrai spēlei ir sagatavotas 18 dažādas tēmas, no kurām tiek izspēlētas desmit. Spēle notiek divos raundos, un katrā tēmā ir pieci jautājumi. Par vienu pareizu atbildi var saņemt desmit punktus, bet par nepareizu – desmit punkti tiek noņemti nost. Pēc jautājumu paziņošanas atbilžu lapiņas jānodod trīs minūšu laikā. Spēles ilgums ir apmēram divas stundas, ieskaitot nelielu pārtraukumu.”
Visur dzīvo gudri cilvēki
Pirmajā “Prāta spēļu” sezonā uzvarēja komanda no Rīgas, otrajā – no Kurzemes – “Stende 2”, par ko īpaši priecājās turnīra rīkotāji, jo abi brāļi arī nāk no laukiem. Bērnību pavadījuši Inčukalna novada Gaujaslīčos un Indrānos, mācījušies Siguldā un vēlāk galvaspilsētā apguvuši viesnīcu un restorānu biznesu.
“Rīgā ir ļoti daudz iedzīvotāju, iespējas ik uz soļa, tādēļ man patīk, ka uzvar kādas citas pilsētas komanda ārpus Rīgas. Tas tikai pierāda – visur dzīvo gudri cilvēki. Daudz braukājot pa Latviju, varu salīdzināt – ārpus galvaspilsētas ir mājīgāk, ļaudis mierīgāki, pozitīvāki,” novērojis Jānis.
Brāļi rīkojuši spēli arī par Eiropas Savienību un bijuši pārsteigti, cik labi šo tēmu pārvalda jaunieši. Iekļaujot šos pašus jautājumus Latvijas kausa sacensībās, nācies atzīt, ka vidējā un vecākā paaudze nav tik zinoša par ES.
Jānis Začs atklāj – viņam esot nopietns plāns, kā padarīt “Prāta spēles” vēl populārākas, taču šī plāna īstenošanai nepieciešami lielāki ieguldījumi. “Uzskatu, ka trešā sezona ir tikai tāds ieskrējiens, pieredzes uzkrāšana tam līmenim, uz kuru tiecamies, un ticu – Latvijā “Prāta spēles” kļūs arvien masveidīgākas.”
Lai iedrošinātu veidot komandas un piedalīties “Prāta spēļu” Latvijas kausa izcīņā, Jānis Začs uzsver pat ļoti kautrīgiem cilvēkiem draudzīgo spēles formātu, jo, atbildot uz jautājumiem, nav publiski jāuzstājas. Tāpat nebūs jāizjūt kauna sajūta par nezināšanu vai muļķīgu kļūdīšanos – atbildes jānodod rakstiski, un par savu veiksmi ikviens varēs spriest pats, noklausoties pareizās atbildes.
Neiztikt arī bez kurioziem
Mūsdienās bez modernajām tehnoloģijām grūti, pat neiespējami iztikt erudīcijas spēļu vadītājiem, taču dalībnieki spēles laikā nedrīkst izmantot mobilos telefonus. Jānis Začs atceras gadījumu, kad, aizbraucot uz Smilteni, ar lielu izbīli atskārtis, ka mājās aizmirsies dators ar tajā ierakstīto spēli.
“Tomēr jebkurai situācijai ir risinājums. Aizņēmāmies uz vietas datoru, sieva mājās spēli iekopēja un atsūtīja, un mēs varējām sākt. Neilgi pēc tam Carnikavā nojuka dators, taču toreiz kolēģis paspēja aizbraukt līdz Rīgai pēc cita datora un atgriezās laikā. Parasti uz jautājumiem ir viena nepārprotama atbilde, bet dažkārt tiek doti arī āķīgi atbilžu varianti. Sevī pasmaidu, kad redzu kādu uzķērušos uz pašu izdomāto viltus atbildi.”
Kā pieteikties spēlēt un organizēt
“Prāta spēļu” Latvijas kausa turnīra kalendārs līdz pat septembra beigām atrodams mājaslapā www.prataspeles.lv. Tur arī iespējams reģistrēt savu komandu.
Pašvaldībām, kurās vēl nav ieplānotas “Prāta spēles”, bet ir vēlme tās organizēt, jāraksta pieteikums e-pastā: [email protected].
Pusfināli paredzēti oktobra beigās, fināls – novembrī, kad uzzināsim trešās sezonas ceļojošā kausa ieguvēju.
“Prāta spēļu” Latvijas kausa norises vietas:
Alūksne, 28. februāris
Balvi, 29. februāris
Jaunolaine, 6. marts
Rīga, 7. marts
Salaspils, 13. marts
Kurmene, 14. marts
Limbaži, 20. marts
Saulkrasti, 21. marts
Ikšķile, 27. marts
Lielvārde, 28. marts
Jaunpiebalga, 3. aprīlis
Jelgava, 4. aprīlis
Dobele, 10. aprīlis
Madona, 11. aprīlis
Mārupe, 17. aprīlis
Bauska, 24. aprīlis
Engure, 25. aprīlis
Tukums, 25. aprīlis
Preiļi, 1. maijs
Valmiera, 4. maijs
Carnikava, 8. maijs
Gulbene, 15. maijs
Rēzekne, 16. maijs
Rīga, “Alfa”, 21. maijs
Valka, 14. jūnijs
Cēsis, 20. jūnijs
Gauja, 21. jūnijs
Jēkabpils, 4. septembris
Talsi, 5. septembris
Rīga, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 11. septembris
Aloja, 12. septembris
Ropaži, 19. septembris
