Gruzija, 2024. Vai Tbilisi būs savs Eiromaidans? 176
Kā raksta Unian, ir grūti neatrast paralēles ar notikumiem, kas risinājās Ukrainā 2013.gada nogalē – 2014.gada sākumā. Abos gadījumos valdība dara to, ko tauta nevēlas. Kad pilsoņi protestē, pret viņiem tiek pielietots spēks.
Galvenā paralēle starp notikumiem pirms desmit gadiem Ukrainā un pašreizējiem Gruzijā ir Krievijas ietekme. Kā Viktors Janukovičs darbojās Maskavas interesēs Ukrainā, tā rīkojas pašreizējā Gruzijas valdība.
Vienlaikus nevajadzētu aizmirst, kā Krievija reaģē uz līdzīgiem protestiem “draudzīgajās valstīs”. Pēc Eiromaidana Krievijas Federācija anektēja Krimu un uzsāka karu Donbasā. Protestu laikā Kazahstānā 2022.gadā Krievija ieveda valstī savus karavīrus, lai veiktu “Operāciju CSTO”. Pašlaik Maskava kvazirepubliku veidā kontrolē daļu Gruzijas reģionu. Un pat lielākās daļas tās karaspēka klātbūtne Ukrainas teritorijā var neatturēt Kremli no ierobežotām operācijām Gruzijas teritorijā.
“Uzskatu, ka pašreizējās Gruzijas varas iestādes spēlē bīstamu spēli. Un izteiktas prokrieviskas politikas gadījumā tuvākajā laikā var iestāties nopietna iekšpolitiska krīze, kas var izvērsties bruņotās sadursmēs,” skaidro starptautiskais politologs Andrijs Buzarovs.
Pēc viņa teiktā, Krievijas Federācija turpina uzturēt savu karaspēku gan Abhāzijā, gan Dienvidosetijā. Tajā pašā laikā tai vienmēr ir iespēja veikt militāru intervenci Gruzijā, ja tā redz, ka Tbilisi iekšpolitiskais kurss nebūs par labu Maskavai. Tajā pašā laikā, pēc eksperta domām, šajā gadījumā Kazahstānas scenāriju Krievijā nevarēs atkārtot.
“Gruzija nav CSTO dalībvalsts. Turklāt Gruzija ir valsts, kas ir ļoti cieši integrēta ar NATO un Eiropas Savienību. Krievijas iejaukšanās Gruzijas iekšējās lietās nav juridiska pamata,” cer Buzarovs.
