FOTO: Kas darba tirgū notiks pēc 10, 20 un 30 gadiem? Ekspertu diskusija par nākotnes profesijām 1
Kā gatavoties nākotnes profesijām? Kādas būs pieprasītas profesijas darba tirgū pēc 10, 20 vai 30 gadiem? Vai tas, ko esam darījuši līdz šim, pēc desmit gadiem būs nevērtīgi? Profesiju un darba tirgus pasaulē mainās tik strauji, ka bērniem, kuri šobrīd tikai sāk mācīties skolās, jāapzinās, ka sava mūža laikā vairākas reizes būs pilnībā jāmaina profesija. Protams, puse no visām nākotnes profesijām pašlaik vēl pasaulē pat neeksistē!
Sarunu festivāla “Lampa 2019” ietvaros noritēja Latvijas darba devēju konfederācijas un “Coca-Cola HBC Latvija” rīkotā diskusija: “Darba tirgus – kā gatavoties nākotnes profesijām?”.
Tajā ar savu vērtējumu un redzējumu nākotnē dalījās bijušais izglītības ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis, elektronikas un IT jomu uzņēmējs Normunds Bergs, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, influenceris Deniss Ševeļovs un “TechChill” startup konferences valdes priekšsēdētājs Ernests Štāls.
Šo diskusiju moderēja “New black” dibinātājs un vadītājs Artūrs Mednis.
“Pirms 11 gadiem man nācās runāt par dažādām kompetencēm un profesijām, kas varētu būt nākotnē. Toreiz tas viss izskatījās daudz cerīgāk, radošāk, optimistiskāk un entuziastiskāk. Šodien tas izskatās drusku savādāk, drūmāk, izaicinošāk, mainīgāk, stresaināk. Tam acīmredzot ir zināma saikne ar to, kas notika šajos 10 gados. Ko darīt? Viens, noteikti ir atteikties no lietām, kas nebūs. Otrs – radošums, domāt savādāk kā līdz šim un, trešais – sadarbība. Ceturtais būtu mācēt mācīties!”, skaidro bijušais izglītības ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis!
Savukārt elektronikas un IT jomu uzņēmējs Normunds Bergs atgādina: “Bērni, protams, mācieties fiziku un matemātiku. Mācīties svešvalodas. Un noteikti tā ir tā pirmā recepte. Jo, lai jūs varētu iemācīties mācīties visu mūžu, jums ir jāmāk lasīt un rakstīt, jums ir jāmāk sava valoda un vismaz viena svešvaloda un jums ir jāzina fizikas un matemātikas pamati! Bet labā ziņa – būs lietas, kas mainīsies ļoti ātri, piemēram, ja vajadzētu nosaukt vienu – man noteikti būtu bail mācīties par tālbraucēju šoferi vai taksistu.”
Laikā no 18. līdz 22. gadam 42% no pieprasītām prasmēm darba tirgū mainīsies. Strauji pieaugošais darba spēka trūkums Latvijā, kā arī tehnoloģiskais progress un tehnoloģisko inovāciju pieejamība, ir tās tendences, kas darba devējam liek meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus.
Nozaru automatizācija un digitalizācija ir tendences ar ko saskaras nu jau katrs darba devējs Latvijā! Tehnoloģiskais progress palīdz risināt darba spēka trūkuma problēmas, sniedz iespējas radīt jaunas darba vietas, kas rada augstāk pievienotu vērtību un līdz ar to palielina kopējo nozaru produktivitāti.
“Jau šobrīd ir problēmas un dara spēka trūkst! Dzīve piespiež uzņēmējus mainīt daudzas lietas, jo nav jau variantu – “Tev tie robotiņi ir jāliek.” Tajā brīdī, mēs domājam, ko darīt,” situāciju vērtē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Ernests Štāls: “Patiesībā jā, ir lietas, ko jau aizstāj. Tu atrodi kādu aplikāciju un izdari lietas ātrāk. Man liekas, tā arī ir tā lieta, ka Tu nekad nezini, kad kāds algoritms vai robots aizstās to, ko jūs darāt. Un ir cilvēki, kuri domā, piemēram, es jau esmu ārsts un tas ir pavisam savādāk, bet nē – jau tagad ir algoritms, kurā ievadot simtiem vēža fotogrāfijas no dažādām stadijām un tas pateiks daudz labāk, nekā kaut kāds “eksperts”.”
Bet kā nākotnē vērtēt Influenceri, kā profesiju? Vai tā piedzīvos savu zelta gājienu?
Kā uzskata Normunds Bergs, kopumā tas ir viedokļu līderis. Tas ir arī mācītājs baznīcā, kurā ieklausās.
“Cilvēks, kurā ieklausās parasti ir cilvēks ar pieredzi, vai zināšanām un, ja tu dzīvē esi ko sasniedzis, tad tu zini, ko tu saki. Tas atrāviens lielais ir tur, ka pietiekami daudz cilvēku ar pietiekoši lielām zināšanām nav tajā digitālajā vidē, bet savukārt, jaunie cilvēki vairāk skatās uz digitālo vidi un tamdēļ ir arī žirkti ļaudis, kuri vienkārši aizpilda nišu.”
“Protams, ka mēs dzīvosim kaut kādā momentā, pasaulē, kur viss būs robotizēts – visi tagad sāk runāt par pēcdarba pasauli. Domāju, ka mēs pēc 50 gadiem to visu pieredzēsim, Latvijā varbūt pēc 70 gadiem, bet redzēsim. Par nozarēm, kas varētu būt aktuālas, tā ir apkalpošanas sfēra. Atceros, ka Latvijā arī bija problēmas ieviešot pašapkalpošanās kases, kaut vai mūsu kaimiņvalstīs tādas jau bija. Tāpat arī ir balsošanā ar e-parakstu. Latviešiem ir kaut kāda iekšēja pretestība, jo cilvēki baidās pazaudēt savas darba vietas. Kamēr Latvijā nemainīsies politika un sabiedrības domāšana, ātrāk nekas nenotiks,” savas bažas pauž influenceris Deniss Ševeļovs.
