FOTO : Kādi dārgumi slēpjas Viļānu baznīcā un klosterī? 5
“Viļānu baznīca un klosteris ir pilsētas un novada rota. Klosteris kopā ar baznīcu ir viens no retajiem šāda veida arhitektūras pieminekļiem Ziemeļeiropā, atzīts par Eiropas nozīmes kultūras pieminekli,” stāsta Viļānu, Rikavas, Nagļu un Ostrones katoļu draudžu prāvests Rinalds Stankēvičs jeb Viļānu mariāņu klostera tēvs Benedikts. Viņš 3. maijā saņems augsto valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Viļānos bieži ierodas gan svētceļnieki, gan tūristi, un apskatīt klosteri un baznīcu arvien ierodas ciemiņi gan no Latvijas, gan ārzemēm. Viļānu baznīca ir tā, kuru savulaik apmeklēja rakstnieka Jāņa Klīdzēja ģimene, un Jāņa Streiča filmā “Cilvēka bērns” ir aina, kur mazais Boņuks lūdzas Dievmātes gleznas priekšā.
Baznīca veltīta Svētā erceņģela Miķeļa godam. Sv. Alberta Lielā godam celtais klosteris saglabājies tikai daļēji, jo cietis gan Krievijas cara laikā, gan Otrā pasaules karā nacistiskās Vācijas laikā uzspridzināts.
Viļānu baznīcā ir Brīnumainais krusts. 1922. gada 13. maijā baznīcā izcēlās ugunsgrēks, gandrīz viss, kas bija no koka, sadega, taču 169 gadus vecais koka krusts, ne ar kādām ķimikālijām neapstrādāts, brīnumainā kārtā nesadega, pret to uguns bija bezspēcīga. Tagad pie krusta cilvēki novieto pateicības votas – rožukroņus, krelles – par uzklausītām lūgšanām, ka Dievs viņu dzīvē izdarījis brīnumus. Viļāni kā sena klostera baznīca var lepoties ar Svētā Krusta relikvijām – šeit ir neliela daļina no tā krusta, ko pirms divtūkstoš gadiem Kungs Jēzus Lielajā piektdienā nesa uz Golgātas kalnu un pie kura piesists, mira.
Klostera bibliotēkā atrodas daudzi vērtīgi izdevumi. Viens no tēva Benedikta sapņiem ir izveidot muzeju, kurā atrastos gan grāmatas, gan restaurētais ļoti senais ceļmalas krusts, kas atvests no Komultiņu sādžas. Tēvs Benedikts lēš, ka tas saglabājies no bernardīņu laikiem ( tie ilga no 1753. gad līdz 1832. gadam).
Nesen no jauna izveidots Rožukroņa dārzs un Krusta ceļš. Klostera dārzā pērn uzceltajā kapelā ir no liepas koka izgrebta Jēzus skulptūra, – mākslinieka darbs, atvests no Čehijas.
Klostera kapelā atrodas altāris, kas ugunsgrēka laikā izglābts no Viļānu baznīcas. Turpat atrodas Fatimas Dievmātes skulptūra. Kad savulaik no ASV latvieši devās svētceļojumā uz Fatimu, tur grupas vadītājam tēvam Viktoram Čivželim uzdāvināja Fatimas Dievmātes skulpūru. Tā nonāca Čikāgā Dievmātes baznīcā. Kad baznīca tika slēgta, skulptūru atveda atpakaļ uz Eiropu, un tā atrodas Viļānos.
Uzziņa
Mariāņu kongregācija nav liela. Visā pasaulē ir tikai nepilni seši simti mariāņu, kuri darbojas 19 pasaules valstīs. Mariāņiem saskaņā ar tās dibinātāja svētīgā Staņislava Papčinska garīgo testamentu ir pienākums ik dienas lūgties par mirušajiem, sludināt Dieva žēlsirdību un veikt draudzēs pastorālo darbu. To mariāņi vairāk nekā trīssimt gadus arī pilda. Tolaik svētīgais tēvs bija liecinieks tam, ka kara laikā un slimību dēļ daudzi cilvēki aiziet mūžībā nesagatavoti, tāpēc nolēma, lai brāļi īpašā veidā lūdzas par mirušajiem.
