FOTO, VIDEO. Kāda situācija Jēkabpilī? Ūdens līmenis krītas par diviem centimetriem stundā 28
Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis – 8,92 metri – tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu, ziņo LETA.
Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.
Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.
Lejpus Jēkabpils – pie Zeļķiem un Pļaviņām – kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.
“Jēkabpils laiks” arī ziņo, ka šorīt atjaunota satiksmes kustība Rīgas ielā. Pagaidām drošības apsvērumu dēl ir ierobežots braukšanas ātrums līdz 30 km/h. Arī pilsētas sabiedriskais transports atsāks kursēt pa Rīgas ielu.
Vienlaikus atbildīgie dienesti nepārtraukti turpina darbu pie aizsargdambja stiprināšanas, notiek ūdens atsūknēšana un pilsētas lietus ūdens novadīšanas sistēmas darbojas ierastajā režīmā.
Jēkabpilī plūdu situācija ir stabilizējusies Daugavas labajā krastā jeb Krustpils pusē, bet kreisajā krastā stāvoklis joprojām ir nestabils, šorīt TV3 pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).
Ragainis stāstīja, ka labais krasts Krustpils pusē ir “pietiekami stabils”, tāpēc šīs puses iedzīvotājiem, kuri bija evakuējušies, varētu ļaut atgriezties mājās. Līdz tam gan vēl esot jānoskaidro, vai komunālās saimniecības uzņēmums ir pilnībā gatavs ņemt pretī visus notekūdeņus.
Savukārt upes kreisajā pusē jeb Jēkabpils pusē situācija ir nestabilāka. Lai arī ūdens līmenis ir nedaudz nokrities, tas joprojām ir augsts un joprojām notiek nepārtraukta pilsētu sargājošā dambja stiprināšana.
Vērtējot dambja drošību, Ragainis pauda cerību, ka lielāko risku ir izdevies pārvarēt. Dambis joprojām ir ļoti sliktā stāvoklī, bet, “ja nekās strauji un mežonīgi nemainās”, izskatoties, ka dambis būs noturēts.
Pašvaldības politiķis atzina, ka ik pa laikam dambī parādās jaunas sūču vietas, bet stiprināts tas tiekot faktiski visā garumā neatkarīgi no tā, ir vai nav redzētas sūces.
Ragainis stāstīja, ka tagad pilsētā jāsāk domāt par sakārtošanas darbiem tajās teritorijās, kas bija applūdušas un kur tagad ūdens nedaudz atkāpies, piemēram, tiks domāts par ūdens atsūknēšanu, lai cilvēku īpašumi būtu pēc iespējas mazāk cietuši.
Savukārt mācības izglītības iestādēs nedēļas sākumā nenotiek vispār, tostarp arī attālināti, jo sakaros mēdz būt pārrāvumi.
Ragainis atzina, ka kopumā plūdu situācija novadā vēl nav beigusies un joprojām jāgaida, kad sniega un ledus masa aizplūdīs prom no pilsētas, turklāt jāgaida vēl būs iespējamie pavasara plūdi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis Latvijas Radio sacīja, ka situācija Jēkabpilī ir sarežģīta, bet dienestam netrūkst resursu, lai plūdu situācijā pilsētā sniegtu nepieciešamo palīdzību.
Pēc Baltmaņa sniegtās informācijas, nedēļas nogalē no plūdiem Jēkabpils pusē izglābti 35 cilvēki, kuri sākotnēji nebija atsaukušies aicinājumam evakuēties un pēc palīdzības vērsušies tikai tad, kad situācija jau kļuvusi kritiska.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) TV3 atzīmēja, ka pašlaik krīzes risināšanā pamatā tiek iztikts ar pašvaldības un vietējo uzņēmēju spēkiem, bet gatavi doties palīgā darbos ir arī dažādi iekšlietu dienesti. Pašlaik plašas iekšlietu dienestu iesaistes praktiskajos darbos nav, jo tas, ka notikuma vietā būtu vēl pārdesmit cilvēki, lielu pienesumu nedotu, izteicās politiķis.
Šādās krīzēs galvenais ir pašvaldības vadītājs, kurš strādā teicami, pauda ministrs.
Ministra vērtējumā, nav arī nepieciešams veidot kādu īpašu civilās aizsardzības struktūru šādiem krīžu gadījumiem, jo sarežģītās situācijas iespējams risināt ar jau esošo iekšlietu, pašvaldību un aizsardzības struktūru sadarbību.
Savukārt taujāts, ko varētu uzlabot preventīvai cīņai pret plūdiem nākotnē, Kučinskis pauda, ka derētu uzlabot laika apstākļus prognozes.
Kā ziņots, kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis – 8,92 metri – tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.
Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā. Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.
Jau ziņots, ka vižņu sablīvējums Jēkabpils apkārtnē stiepjas 25 kilometru garumā, svētdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes atzina LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Visā valsts teritorijā aizvien spēkā hidrologu izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs, pie Pļaviņu ūdenskrātuves spēkā oranžais brīdinājums, pie Daugavas Jēkabpils novadā – sarkanais brīdinājums, kas pagaidām pagarināts līdz plkst.14 pirmdien.
