“LA” vērtē jauno ātruma kontroles sistēmu uz Latvijas ceļiem 3
Rakstu šo 1. aprīlī. Bet joks tas nav. Latvijā sākusi darboties vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolē transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā uz šosejas Tīnūži–Koknese.
Lai gan mazliet neticami skan – Latvijā beidzot ir veseli septiņi lielceļa kilometri (autoceļš P80), kuros rātni cenšas braukt visi. Nu labi – gandrīz visi…
Reku, šim (110 km/h pie zīmes 70 Ulbrokā), piemēram, ir gluži vienalga, kādus un kur tos radarus salika, saliek un saliks.
Viņš ir enerģijas pārpilns, maksātspējīgs. Un izmanto lielāko šķirbu automatizētās un digitalizētās ātruma kontroles pašreizējās sistēmās – tās (šo, jauno, ieskaitot) ir bezpersoniskas un soda tikai ar naudu. Punktus nedod.
Daži padomi tiem, kas cenšas
Lielākais vidējā ātruma kontroles sistēmas mīnuss, manuprāt, būs jau tagad fotoradaru vietās vērojamās nervozitātes vairākkārtēja pagarināšana.
Pirmā grupa. Superlojāli pilsoņi. Viņu rīcība – katram gadījumam “atmest” vismaz līdz kādiem 80 km/h, ja prasīti 90, vēl ir kaut kā pieciešama minūti. Bet te būs apmēram piecas. Un vilksies viņi nevis ar 80, kā rāda spidometrs, bet vēl lēnāk. Jo Eiropas regulas prasa auto ātruma mērīšanas ierīces kļūdu ar plus zīmi. Visi auto rāda vairāk.
Manējais “Nissan”, piemēram, 90 vietā – simtu. Es to zinu. Un lieku bultiņu pareizā vietā. Simti un tūkstoši nezina. Ne paši pratuši, ne kāds viņiem palīdzējis, kaut vai to pašu mobilo telefonu un “Waze” lietotni izmantojot (telefons pareizi novietotā turētājā, nevis rokā!), noskaidrot savu faktisko ātrumu. Un ierobežojumus pārspīlē, kaitinot, traucējot pārējos.
Otrā grupa. Slimīgi steigšas. Ja atļauts 90, šiem vajag vismaz 95. Kas reāli, racionāli nedod neko. Sekundes. Ieskatieties vēlreiz vecā tabulā. Ātrums, attālums, laiks.
110 pret 90 nedod pat minūti. Vai vērts dīdīties? Vai daudz vienkāršāk un tīkamāk nav šo pastiprinātas kontroles posmu vienkārši nobraukt aiz tās “fūres”, kuras ātruma ierobežotājs noregulēts uz 88?
Trešā grupa. “Advancētie”. Šie nedaudzie ir izrēķinājuši, ka par 250 sekundēm jaunais kontrolieris nez vai sodīs (tolerance gan oficiāli nav izziņota). Un tādēļ dažas apdzīšanas ar 110, pat 120 km/h šeit var atļauties – ja pēc tām rātni atgriezies pie 90. Vai uz brīdi pat 80. Daļa no viņiem iet tālāk.
Ir šajā jomā gudrākas mobilās aplikācijas par “Waze”. Ir tādas, kuras parādīs tavu iekļaušanos (vai izlīšanu) no uzdotā vidējā ātruma. Un ar tādas palīdzību iespējams uzdevumu izpildīt ar sekundes precizitāti. Vai vajag?
Manuprāt – nē. Tā tā putra kļūst vēl kunkuļaināka. Lēnāk, bet nervozāk – nez vai tāds ir jaunieveduma mērķis.
Bet revolūcija briest!
Pirmā jaunā kontroles vērtējuma nobeigumā daži interneta komentāru citāti. 1. aprīļa noskaņā.
Grave-digger: Uzlieciet vidējā laika kontroli visā Tīnūženes garumā, un varēsiet lepoties ar lielāku skaitu aizmigušo un aizsaulē aizgājušo.
Alīna: Vienkārši nevajag pirkt tik jaudīgus auto, kā daudzi pērk! Audi-A6 3,0 TDI, BMW-530d, Volvo-S80 D5 – tādus nevajag! Tad varēs pabraukt mierīgi!
Edgars: Atšifrēju – Vidējā Ātruma Kontroles Sistēma – VĀKS…
Dahs: Belašu tirgotavu ierīkot pirms otrās kameras!
Šādi atsevišķi un lokāli radariņi kardināli neko nemainīs. Pirmkārt, jau tāpēc, ka mērķauditorija niecīga. Pa Tīnūžu–Kokneses ceļu diennaktī aizbrauc ap 5000 auto. Visā Latvijā potenciālu grēcinieku vismaz 100 reizes vairāk. Otrkārt – pat šāda moderna un dārga kontrole ir šķirbaina. Atvilkšu 180 un apstāšos pie belašiem… Vai izvēlēšos braukt pa A6, uz kura šādu slazdu nav.
Ātrumu ierobežos jau automašīnās
Bet karali “Ātrumu” no troņa gāzēja revolūcija neapšaubāmi tuvojas. Eiropas varas gaiteņos jau faktiski nobriedis lēmums par obligātu ātrumu limitējošu iekārtu iebūvēšanu visos jaunajos auto – sākot no 2022. gada. Un tavs sapņu “Porsche” pa Tīnūžu ceļu vairs ātrāk par 90 (nu labi – 100…) km/h nebrauks. Vienkārši nebrauks.
Lai gan zirgspēku pietiek ātrvilciena vilkšanai. Motoru vadības bloki tiks saistīti ne tikai ar to pedāli, kura bradāšanu vairākas paaudzes baudījušas, bet arī ar kameras nolasītajām ceļazīmēm, satelītu piegādāto ierobežojumu informāciju… Nevajadzēs radarus. Visi auto brauks tikai to ātruma limitu ietvaros, par kuriem sabiedrība būs vienojusies. Iebildums – tas var būt bīstami situācijās, kur paātrinājums vitāli nepieciešams – tikšot ņemts vērā.
Fūri vai traktoru apdzīt varēs. Ar gāzi grīdā tavs lambo kādu brīdi būs ātrs. Vien pīkstēs, par izlēcienu brīdinot. Un piedevām šo faktu fiksēs “melnajā kastē” (arī tādas būs obligātas), kuras saturu pret tevi varēs izmantot apdrošinātāji un iespējamo negadījumu izmeklētāji.
Kā jums patīk šāda nākotne? Angļu sociologi aptaujājuši savējos šoferīšus – 60% no brīvības un kaifa vidē izaugušajiem nav sajūsmā. Auto ražotāji tā diezgan vārgi norāda uz nepietiekamo informatīvo vidi, kura varot radīt sistēmas kļūdas. Ko citu lai viņi dara – maizīti taču šāda revolūcija ņem nost.
Kam vajadzēs 2023. gada iegrožotos 250 zirgspēkus? Brauksim ar lētākiem trīscilindru hibrīdiem. Vai vecajiem bembjiem. Un rādīsim kaut kādus pirkstus revolucionārajiem pārvietošanās līdzekļiem. Līdz uz vecajiem radariņiem (nost tie taču vismaz neprognozējami garajā pārejas periodā vākti netiks) uzrausimies…
Kā patīk? Patīk vai nepatīk – cita ceļa jau laikam nav. Pēdējā pusgadsimtā prāva cilvēces daļa ir parādījusi, ka šo brīnišķo rīku tā pašreizējā veidā droši lietot neprot. Pārāk bieži to vada aplami, jaucot praktisku pārvietošanos ar apšaubāmām izpriecām. Sauksim palīgā tehniku.
Starp citu – man ļoti patīk, ka jaunā ISA (Inteligent Speed Adaption) sistēma ne tikai slāpē ātrumu. Tā dusmīgi pīkstēs arī uz pārāk piesardzīgajiem un bailīgajiem. Bet kopumā pārāk lēni nekļūsim, ja mūsu ātrumu limitētāji neliks ierobežojošas zīmes, kur un kā pagadās (jo vairāk, jo labāk), ja atradīs mūsu ceļu un trašu bagātībā arī vietiņas, kurās ātruma prieku slāpējošie signāli varētu izslēgties. Ātrums nav tikai briesmonis. Esmu laimīgs, ka to paspēju iepazīt, pirms globālais būris uzcelts.
