Foto: Kā melnie stārķi Gaja un Kaupo tiek pie olām 0
Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas tīmekļa vietnē “dabasdati.lv” redzami unikāli attēli no tiešraides no melno stārķu Gajas un Kaupo ligzdas Siguldas novadā. Ar Dabas fonda un “dabasdati.lv” laipnu atļauju piedāvājam ieskatīties kadros no stārķu ģimenes svarīgā notikuma.
Vairāk par melno stārķu novērošanu lasiet un skatieties šeit.
Tiešraide no ligzdas vērojama šeit:
Novērošanas vēsture
No 2015. līdz 2017. gadam tiešsaistē bija vērojama melnā stārķa ligzda Sēlijā (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), kas bija būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Gan 2015., gan 2016. gadā ligzdošana tajā bija sekmīga, vēsta Latvijas Dabas fonds.
2016./2017. gada ziemā bija nolūzis viens no lielajiem zariem, kas balstīja ligzdu, tādējādi, iespējams, padarot ligzdu stārķiem mazāk pievilcīgu. 2017. gadā melno stārķu tēviņš aizņēma ligzdu laicīgi – 1. aprīlī, taču partneri tā arī nesagaidīja.
Šogad Siguldā
2018. gadā tika nolemts ierīkot tiešraides kameru pie citas melnā stārķa ligzdas. Šī ligzda atrodas Siguldas novadā. Tā ir atrasta pirms diviem gadiem, taču pats ligzdošanas iecirknis ir zināms vismaz kopš 1982. gada. Iepriekšējā ligzda šajā iecirknī tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad stārķi pārcēlās uz šo ligzdu.
Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnajam stārķim – uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā – apmēram 18 metru augstumā, nevis paslēpta zem vainagiem.
2017. gadā pie ligzdas tika novietota treilkamera. Ligzdā izšķīlās četri mazuļi, no kuriem izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, acīmredzot vecākiem pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī.
Tik vēlu tādēļ, ka acīmredzami ir bijusi kāda aizkavēšanās sezonas sākumā. Varbūt atgriezās pavēlu, varbūt bija jāatjauno ligzda. Pērn abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Neparasts šogad ir kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas.
Kā izskatās un kā skan
Tas ir darīts tādēļ, lai saule visu dienu nespīdētu kamerā, jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem. Arī mežs ir pavisam citāds – īsts boreālais mežs ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm.
Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce), riekstrozis un, šogad visnotaļ ticami, arī krustknābji. Tagad atliek baudīt pavasara skaņas un gaidīt, kad pārradīsies ligzdas saimnieki.
Kameras sistēma ir uzstādīta 16. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu.
Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām nodrošina Latvijas Dabas fonds, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
