Grupa "Pērkons" Čiekurkalna apkaimes svētkos Rīgas pilsētas svētku ietvaros
FOTO. “Juris ir nemirstīgs – tieši tik, cik nemirstīga ir viņa mūzika…” Tuvinieki, mākslinieki un viņa talanta cienītāji dalās atmiņās par Juri Kulakovu
10
Kā vēstījām, 12. februārī mūžībā devās tautā iemīļotais latviešu komponists, multiinstrumentālists un grupas “Pērkons” dibinātājs Juris Kulakovs. Tuvinieki, pašmāju mākslinieki, kā arī viņa talanta cienītāji sociālajos tīklos veltījuši viņam sirsnīgus atvadu vārdus, godinot viņa devumu mūzikā un atceroties viņu kā sirds siltu cilvēku.
Laura Kulakova, viņa sieva, sociālo tīklu platformā “Facebook” publicējusi ierakstu, norādot, ka Jurim nebūtu paticis, ka visi skumst, un aicinot uz atvadām nest viņa mīļākos ziedus: “Mīļie draugi, mīļie Jura draugi, mīļā Latvija. Paldies par bezgalīgo atbalstu, sirdssiltumu un rūpēm, ko esmu saņēmusi un sajutusi šajās ārprātīgi grūtajās dienās. Manā telefonā ir simtiem ziņu no jums – piedodiet, bet es neesmu spējusi tās visas izlasīt, kur nu vēl atbildēt. Taču vēlos, lai jūs zināt, ka tās man ir palīdzējušas izturēt un iet, un darīt to, kas ir jādara, lai mēs visi varētu pavadīt Juri viņa pēdējā šīs zemes gaitā tā, kā viņš to būtu gribējis – ar mūziku, protams, kā gan citādi, vai ne?
Mēs, Jura vistuvākie un Pērkons, gaidīsim jūs sestdien, 17. februārī, no plkst.9.00 Jurim tik mīļajā Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā Vecrīgā. Nesiet viņam reibinoši smaržīgas un mirdzoši baltas lilijas un rozes – tās viņš mīlēja visvairāk.
Nu, un man taču jums nav jāsaka, ka Juris jau nemaz nevar tā vienkārši aiziet un vairs nebūt. Juris ir nemirstīgs – tieši tik, cik nemirstīga ir viņa mūzika. Vakar, šodien, rīt un mūžībā līdz laika galam.
Tāpēc neskumsim – tas nepavisam nebūtu kulakoviski.
Klausieties, draugi, Jura radīto mūziku, kurā neviena nots nav nejauša – viņš dzīvo un dzīvos tajā vienmēr kopā ar mums.
Un, ziniet, vēl ko jums teikšu – ausieties, draugi, uzmanīgi uz debesu pusi. Tas ir pilnīgi droši, ka Juris jau tur rīko kādu pamatīgu rokenrolu!”
Arī Jura Kulakova meita Justīne Kulakova-Sipņevska dalījusies ar emocionālu ierakstu, pie kura publicēts video, kurā abi ar tēvu uzstājas kopā: “Mans mīļais tētis, mūsu mīļais Opapā..
Ir sāpīgi apjaust, ka mēs vairs nevarēsim tikties, sazvanīties pa “stulbo watsapu”, pļāpāt un smieties, barties un spriest.. bet es zinu, ka Tu mūs uzpasēsi no debesīm, mūžīgās Gaismas apspīdēts vēl spožāk. Mans mierinājums ir tas, ka pēdējie vārdi, ko pirms pāris dienām viens otram teicām ierastā tēva-meitas sarunā ir “es tevi mīlu”.
Mūsu mierinājums ir tas, ka, caur Tavu mūziku, Tavs gars dzīvos vienmēr. Tu savai tautai esi devis neaizvietojamu mantojumu, mēs turpināsim to lolot un celt. Mēs Tevi mīlam mūžīgi.Sērojam kopā ar manu vīru Dāvidu un bērniem, ar Pērkonu, ar tēta sievu Lauru Kulakovu, tēta māsu Maiju Kulakovu, manu mammu Lieni Kulakovu, manu brāli Filipu Līcīti un ar visu latviešu tautu.”
Dzejnieks un mūziķis Guntars Račs veltījis J.Kulakovam atmiņu vārdus, raksturojot viņu kā oriģinālu un neatkārtojamu: “Ir labi latviešu mūziķi, ir populāri mūziķi, ir talantīgi mūziķi un ir Juris Kulakovs. Oriģināls. Neatkārtojams tīrradnis, kura uzskatu neatkarība, rīcība un muzikālais pienesums ietekmējis paaudzes. Pateicos liktenim par iespēju pazīt un sadarboties. Ar Dievu, Juri!”
Ir labi latviešu mūziķi, ir populāri mūziķi, ir talantīgi mūziķi un ir Juris Kulakovs. Oriģināls. Neatkārtojams tīrradnis, kura uzskatu neatkarība, rīcība un muzikālais pienesums ietekmējis paaudzes. Pateicos liktenim par iespēju pazīt un sadarboties. Ar Dievu, Juri! Foto 2014. pic.twitter.com/dIogFnlZEy
Žurnālists un publicists Māris Antonevičs raksta: “Pirms gadiem. Līvānu skolas zālē atvadas no ilggadējā ķīmijas skolotāja. Pēkšņi pa durvīm ienāk Juris Kulakovs, apsēžas pie klavierēm un sāk spēlēt Dārziņa “Melanholisko valsi”…. Izrādās, tāds bijis skolotāja īpašais lūgums savam bijušajam skolniekam.”
Pirma gadiem. Līvānu skolas zālē atvadas no ilggadējā ķīmijas skolotāja. Pēkšņi pa durvīm ienāk Juris Kulakovs, apsēžas pie klavierēm un sāk spēlēt Dārziņa “Melanholisko valsi”…. Izrādās, tāds bijis skolotāja īpašais lūgums savam bijušajam skolniekam.
Mācītājs Jānis Vanags atceras kādu kopīgu braucienu: “Juris Kulakovs. Atceros, kā no Līvāniem vilcienā braucām uz Rīgu, kur Jurim bija jāstājas Mediņa skolā. Nesu viņa akordeonu, lai pirms eksāmena saudzētu pirkstus. Paldies par mūziku, Juri! Mūžīgo mieru dod, ak Kungs! Mūžīgā gaisma lai atspīd viņam. Lai dus mierā!”
Juris Kulakovs. Atceros, kā no Līvāniem vilcienā braucām uz Rīgu, kur Jurim bija jāstājas Mediņa skolā. Nesu viņa akordeonu, lai pirms eksāmena saudzētu pirkstus. Paldies par mūziku, Juri! Mūžīgo mieru dod, ak Kungs! Mūžīgā gaisma lai atspīd viņam. Lai dus mierā!
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs veltījis komponistam atvadu vārdus: “Šī diena nāk ar skumju ziņu: mūžībā devusies Latvijas mūzikas leģenda Juris Kulakovs. Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem. Tas spurainais, nepieradinātais un lieliskais laikmets palēnām aiziet vēsturē.”
Šī diena nāk ar skumju ziņu: mūžībā devusies Latvijas mūzikas leģenda Juris Kulakovs. Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem. Tas spurainais, nepieradinātais un lieliskais laikmets palēnām aiziet vēsturē.
Dziedātāja Maija Lūsēna savā “Facebook” profilā publicējusi aizkustinošu ierakstu: “… cik labi, ka vēl nesen paguvām viens otru apkampt… Juris bija atnācis uz “Zodiaka” koncertu VEF kultūras pilī… mēs vienmēr runājām par mūsu bērniem, par Jura meitu, un manu dēlu…vienmēr viņam teicu:- “Tev vajag uzrakstīt kko skaistu Justīnei un viņas vijolei…””
Reklāma
Reklāma
Tāpat savu līdzjūtību un atvadu vārdus izteikuši arī citi:
tik sāpīgi. Juris Kulakovs ir prom. aiz ziemas debess, aiz pavasargaidu saules.
tur skanēs tava mūzika. aiz pasaules.
Bēdīga ziņa, lai godinātu un pieminētu J. Kulakovu sestdien nomainīju dziesmu un ringā došos Pērkona mūzikas pavadījumā! Lai vieglas smiltis. https://t.co/UCgDxfZHBj
Tīmekļvietnē “enciklopedija.lv” norādīts, ka 1958.gadā dzimušais Kulakovs 1979.gadā pabeidza Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu un iestājās Latvijas Valsts konservatorijā (LVK), kur mācījās pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē.
1979.gada rudenī Kulakova un viņa skolas biedru grupa “Arka” izcīnīja galveno balvu instrumentālās mūzikas grupā VI komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā “Jaunības balsis” Rīgā. 1979.gada nogalē Kulakovs sacerēja vairākas dziesmas ar Eduarda Veidenbauma dzeju un izveidoja jaunu muzikālo sastāvu, lai atskaņotu ciklu IV Politiskās dziesmas festivālā. Uz grupas “Menuets” bāzes mūziķis dibināja rokgrupu “Pērkons”, kurā pats spēlēja taustiņinstrumentus. Bungas spēlēja Dainis Strazdiņš, dziedāja Ieva Akuratere, pieredzējusi aktrise un soliste.
“Pērkona” pirmais koncerts notika 1981.gada sākumā. Grupas repertuāru veidoja Kulakova skaņdarbi – sākumā arī instrumentālā mūzika, vēlāk tikai dziesmas. Tām iedvesmu sniedza dzejnieka Māra Melgalva dzeju krājums “Meldijās iešana”, kuru komponistam uzdāvināja autors.
1981.gadā Mazajā ģildē notika Melgalva dzejas vakars ar Kulakova grupas koncertu, kas oficiāli nedrīkstēja lietot nosaukumu “Pērkons”, tāpēc pirmajos darbības gados šur tur tika pieteikta kā “Arka”. Arī turpmāk Kulakova iedvesmas avots dziesmām bija nozīmīgu literātu dzeja, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā viņš komponēja ar Klāva Elsberga vārdiem, daudz jaundarbu bija pēc Melgalva otrā dzeju krājuma “Labu vakar”.
Kulakovs guva lielu atbalsi jaunatnes auditorijā, radošajā inteliģencē, “Pērkona” koncerti allaž bija kupli apmeklēti. 1983.gada sākumā pēc publikas vētrainās reakcijas koncertos Rīgā, Dzelzceļnieku kultūras namā, ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli grupas “Pērkons” publiska darbība tika aizliegta. Mājas apstākļos iekārtotā studijā mūziķi ieskaņoja Kulakova dziesmas, kas apkopotas magnetalbumos “Mākslas darbi” un “Zibens pa dibenu”.
Pret komponistu tika vērstas represijas, Kultūras ministrijas sistēmā viņam nebija iespējams atrast darbu, pat tika ieteikts emigrēt uz ārzemēm. Kulakovu LVK nepielaida pie valsts eksāmena, viņš saņēma diplomu ar izziņu, ka ir noklausījies pilnu teorētisko kursu, un norīkojumu darbā uz Jelgavas rajona kultūras namu par deju ansambļa koncertmeistaru. Augstskolas diplomu mūziķis saņēma 1984.gadā, 1986.gadā viņš atkārtoti iestājās LVK, kur pāris gadu studēja kompozīciju Pētera Plakida vadībā.
1984.gadā jau kā Rīgas rajona kolhoza “Padomju Latvija” ansamblis “Pērkons” atgriezās republikas mūzikas dzīvē. Republikāniskajā pašdarbības estrādes ansambļu skatē Liepājā grupa pirmatskaņoja rokoratoriju “Kā jūra, kā zeme, kā debess” ar Māra Čaklā dzeju. Mūzikas autori bija Kulakovs, Jānis Sējāns un komponists Imants Kalniņš.
Kā nākamā tapa programma ar jaunām Kulakova dziesmām “Dienišķā dziesma”, “Slidotava”, “Sastrēgumstunda”, tika atskaņotas arī pirmo “Pērkona” darbības gadu dziesmas. 1985.gada vasarā pēc koncerta Ogres estrādē daži agresīvi noskaņoti padsmitnieki izdemolēja divus elektriskā vilciena vagonus atceļā uz Rīgu, sekoja otrais uzstāšanās aizliegums.
1985.gadā pabeigts “Pērkona” albums “Klusā daba ar perspektīvu”. Saglabājot interesi par Melgalva darbiem, Kulakovs pievērsās Klāva Elsberga dzejoļiem, ar kuriem tapa 1987.gada magnetalbums “Labu vakar” ar dziesmām “Nesatiksimies”, “Lampas un zvaigznes”, “Slidotava”, “No naktssargu būšanām”, “Baletomānija” un citām.
Dīkstāves laikā “Pērkona” soliste Akuratere pievienojās Baldones kultūras nama ansamblim “K. Remonts”. Tikmēr Kulakovs sadarbojās ar dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu tautasdziesmu apdaru programmā “Pasmaidi, sirds gaiša kļūs”, kā arī kopā ar Sējānu vai Bruno Priekuli un etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu. Koncertos komponists spēlēja klavieres, sintezatoru.
1987.gadā Kulakovs sacerēja Akuraterei ciklu “Septiņarpus dziesmas” ar Eduarda Veidenbauma vārdiem, ko abi izpildīja divatā. Cikls tika ieskaņots magnetalbumā, iemūžināts videofilmā “Bet vilciens brauc”, tā dziesma “Reiz zaļoja jaunība” ieguva 3.vietu “Mikrofona ‘88” dziesmu aptaujā, kurā togad piedalījās arī “Pērkons”, paliekot 8. un 9.vietā ar Kulakova sacerējumiem “Mana dienišķā dziesma” un “Zaļā dziesma”. Pilnvērtīgi uz skatuves “Pērkons” atgriezās 1987.gadā, uzstādamies festivālā “Liepājas dzintars”, togad sasniedzot 2.vietu “Mikrofona ‘87” aptaujā ar dziesmu “Gandrīz tautasdziesma”.
Arī 1988.gadā Kulakovs sadarbojās ar aktieri Edgaru Liepiņu, kurš ierosināja sacerēt mūziku visiem dzejas almanaha “Balva” 365 dzejoļiem, no kuriem Kulakovs komponēja apmēram 50 dziesmu ar klasiķu vārdiem. Dziesmas koncertos kopā ar Liepiņu atskaņoja apvienība “Arprāc’88”, daļa ieskaņota, dziesma “Maija ziedīte” ieguva 18.vietu “Mikrofona ‘87” dziesmu aptaujā.
Gurpa "Pērkons" spridzina uz skatuves
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās arvien intensīvāka kļuva Kulakova koncertslodze ar grupu “Pērkons”. “Mikrofona ‘89” dziesmu aptaujā uzvarēja viņa skaņdarbs “Mēs pārtiekam viens no otra”, izdots skaņuplatē “Ballīte”. Šad tad “Pērkona” dziesmās Kulakovs mūzikas instrumenta tēlā lietojis savu neordināro balsi. 1989.gadā “Pērkons” devās pirmajā koncertturnejā uz ASV.
1991.gadā tika izdota grupas kasete “Latviskā virtuve”. Kulakova “Pērkonam” komponētās dziesmas kļuva sarežģītākas, filozofiskākas, izmantojot dzeju, kuras autoru vidū bija Anšlavs Eglītis, Aleksandrs Čaks, Juris Kronbergs, Elza Ķezbere, Linards Tauns, Vilis Plūdons, Rūdolfs Blaumanis. Vairākas dziesmas sacerētas ar mākslinieka Andra Brežes dzeju no 1988.gada krājuma “Tetovējumi”.
1993.gadā grupas “Pērkons” dziedātāji ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri piedalījās Kulakova videooperas “Debešķīgā nepieciešamība” pirmatskaņojumā Latvijas Universitātes aulā Francijas-Baltijas videomākslas festivālā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū grupa vairakkārt koncertēja Francijā, deviņdesmito gadu otrajā pusē, līdz ar grupas “Menuets” darbības atjaunošanos, Kulakovs daļu laika turpmāk veltījis arī šai nodarbei. Viņš sacerēja pasūtījuma darbus, teātra mūziku, rakstīja aranžējumus un citus.
Kulakovs turpināja uzstāties ar grupām “Menuets” un “Pērkons”, rīkotas dažādām jubilejām veltītas uzstāšanās, koncertturnejas. 2007.gadā tika pirmatskaņots Kulakova dziesmu cikls “Ētera odējs” ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem paša autora priekšnesumā, kas vēlāk ieskaņots un izdots albumā. 2015.gadā sākta skaņraža autorkoncerta “Kulakova nakts” tradīcija, līdztekus grupai “Pērkons” pulcējot arī citus interpretus. 2018.gadā izdots grupas “Pērkons” albums “7-os no rīta”, kurā iekļautas gan iepriekš albumos neiekļautas dziesmas, gan jaunas Kulakova dziesmas, ieskaņotas kopā ar Reini Sējānu, Egilu Melbārdi un Rihardu Sauli.
Cīnoties ar veselības problēmām, komponists turpināja koncertēt, 2020.gadā vairākkārt atskaņota grupas “Pērkons” koncertprogramma “Cilvēk, tu esi!”, tajā iekļaujot viņa rokoperu “Čigāns sapnī” un citus darbus. 2022.gadā notika “Pērkona” koncerti pirmoreiz kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, atskaņojot Kulakova skaņdarbu programmu.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
