FOTO. Īpaša aura, zirgu atveidojumi un īstas koka kāpnes! Kā Rihards ienes “jaunu elpu” tēlnieka Augusta Folca mājās 7
Andris Tiļļa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Brasā, tagadējā Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) kvartāla “Kombināts Māksla” teritorijā, Gaujas ielā 9, saglabājusies izcilā historisma un jūgendstila perioda tēlnieka Augusta Folca dzīvojamā māja. LMS tajā izīrē telpas radošajiem māksliniekiem, jau vairākus gadus namā dzīvo un strādā arī tēlnieks Rihards Ābeltiņš. Nams laikazoba dēļ ir gana cietis, taču pelnījis, lai to saglabātu, jo tā vēsture ir ļoti nozīmīga latviešu tēlniecībā.
Gruntsgabals kādreizējā Pierīgā netālu no Meža kapiem Gaujas ielā 9 un 9A (toreiz Pletenberga iela) saistīts ne vien ar Augusta Folca uzvārdu, bet arī ar citiem 19./20. gs. mijā sabiedrībā zināmu cilvēku uzvārdiem. Tēlniekam dzīvojamo ēku Gaujas iela 9 sāka būvēt 1910./1911. gadā pēc arhitekta Gvido Berči (1878–1933, Liepājas galvenā arhitekta Paula Maksa Berči dēls) projekta.
Pie mājas vēja šūpās lokās garas egles, bērzi izskatās kā saglabājušies no tiem laikiem, kad te bijis arī dārzs ar strūklaku. To visu esot iekārtojusi Rīgas dārzniecība, kas toreiz piederēja uzņēmējam un burātājam K. Vāgneram. Starp citu, burāšana toreiz bija īpašā cieņā, ar to nodarbojies arī Augusts Folcs, viņš esot pat meistarojis jahtas un ar tām burājis pa tuvējo Ķīšezeru.
Ar zirga galvas atveidojumu
Sākotnēji būvi cēla kā vienstāva koka ēku, projektējot no trim jomiem, telpiski paaugstinot vidējo. Vidusjoma norobežojošās sienas bijušas ar stiklojumu, lai telpās nodrošinātu dabisko apgaismojumu. Ziemeļu fasādē – ieejas vārti un logi. Logi izvietoti joma galos – virs vārtiem un simetriski katrā sānā, sīkrūšu dalījums norāda uz jūgendstila ietekmi. Ēkai bija mūrēti lentveida dolomīta pamati un sienas būvētas koka karkasa konstrukcijā ar spundētu dēļu apšuvumu. Grīdas lietas no betona.
Jumta konstrukciju veidoja spāres, šķērsgriezumā 10 x 15 cm, kuras balstīja jumta krēsls un kuru galus rotāja iestrādāts simbolisks zirga galvas attēlojums. Tagad līdzīgas zirga galvas tapušas tēlnieka bijušās darbnīcas jumta spārēs. Mājas jumta segums ir bijis dēļu klājs ar trīskāršu jumta papes iesegumu. Tas nav saglabājies, tā vietā redzams šīferis.
Ēkā bija vairākas istabas, iespaidīga mākslas grāmatu bibliotēka, birojs un liela telpa mākslinieka darbnīcai, ko izmantoja arī kā zāli.
Mājas pārdzimšana
Laika posmā līdz 1938. gadam sākotnēji projektētā ēka bija fiziski nolietojusies, cietusi ugunsgrēkā un vairs neatbilda Rīgas būvvaldes prasībām. Tāpēc ēku vajadzēja pārprojektēt, ko veica arhitekts Aleksandrs Šmēlings (1877–1961), slavenā arhitekta Reinholda Šmēlinga dēls. Turpat pie mājas saglabājusies sarga mājiņa, ko 1912. gadā projektējis arhitekts Maksims Ozmidovs, arī stallis ar mazajiem lodziņiem, kurā tagad uzglabā malku. Gabaliņu nostāk – darbnīca, kas būvēta no 1910. līdz 1938. gadam pēc arhitektu Pētera Ladigina un Aleksandra Šmēlinga projektiem. Patlaban tā pārtop par dizaina objektu “Folca labirints”.
Rihards Ābeltiņš, kurš galvenokārt strādā ar ģipša atlējumiem, stāsta: “Ielas pusē nomainīta ārsiena, jo tā bija izpuvusi, ar lineļļu noklāju fasādes dēļus, durvis. Joprojām labi kalpo koka kāpnes, telpu griesti stiprināti ar šķērskokiem un pamatīgām skrūvēm.”
Pirmā pasaules kara laikā Folcu ģimene emigrēja uz Civiļsku (Krievija), un viņu dzīvojamajā ēkā pamīšus uzturējās krievu un vācu virsnieki, tāpēc māja, iespējams, bija pasargāta no iznīcības. 1920. gadā Folcu ģimene atgriezās Rīgā, un līdz 1939. gadam ēkai piegulošajā darbnīcā atradās Folcu ģimenei piederošā akmeņkaļu darbnīca. Pēc tēlnieka nāves 1926. gada jūnijā darbnīcas vadību pārņēma Folca atraitne.
Ar skatu nākotnē
1939. gada 12. decembrī Augusta Folca mantinieki gruntsgabalu ar dzīvojamo māju un akmeņkaltuves darbnīcām pārdeva bijušajam Folca firmas apmetējdarbu meistaram Otto Dambekalnam, taču, padomju varai okupējot Latviju, jaunā īpašnieka tālākās ieceres izjuka…
No 1944. līdz 1992. gadam ēkā atradās Latvijas PSR Mākslinieku savienības LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta kokapstrādes, akmens apstrādes un citas darbnīcas, pēc tam un arī tagad te darbojas LMS mākslinieku darbnīcas. LMS muzeja vadītājs, tēlnieks Igors Dobičins teic, ka ir doma atjaunot ēkas autentisko plānojumu un krāsojumu, izveidot mākslas centru ar ekspozīcijām un mākslinieku radošajām darbnīcām, atgūstot ēkas radošo atmosfēru, kāda tā bija 20. gs. sākumā. Vispirms jāpanāk, lai tai piešķirtu pieminekļa aizsardzības statusu.
Paldies par informāciju tēlniekam Igoram Dobičinam, izmantota I. Appenas grāmata “Rīgas tēlnieks Augusts Folcs” (“Neputns”, Rīga, 2012).
Meistara Folca darbi grezno Rīgu
* Augusts Folcs ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, izskolojies Berlīnes mākslas akadēmijā, 1876. gadā Rīgā nodibinājis tēlniecības un akmensapstrādes firmu, kas veica ēku fasāžu un iekštelpu dekoratīvo plastisko apdari, izgatavoja pieminekļus un piemiņas plāksnes. Sākot ar 1926. gadu, A. Folca firma izgatavoja fasādes skulpturālos ciļņus, kolonnas un kāpnes Rīgas Mākslas muzeja ēkai, fasādes rotājumus un atlantu figūras Nacionālā teātra ēkai, iekštelpu mākslinieciskās apdares darbus Nacionālās operas ēkai, piedalījās Melngalvju nama un Rīgas Doma restaurācijā.
Darinājis arī strūklakas skulptūru “Nimfa” (LNO apstādījumos), Rolanda statuju (Rātslaukumā, tagad novietota Sv. Pētera baznīcā), kā arī daudzus kapu pieminekļus Lielajos un Meža kapos, tostarp divu latviešu dižgaru – Kronvaldu Ata un Jāņa Cimzes – kapa pieminekļus.
